Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta augstskolu pārvaldības modeļa maiņai, apspriežoties par augstskolu padomju izveidi, augstskolu Senāta un Satversmes sapulces darbību, to funkcijām, kompetenci, lomu un sastāvu, kā arī locekļu ievēlēšanas vai nozīmēšanas kārtību.
Rektoru padomes pārstāvji izteica bažas par to, ka, nosakot padomju izveidošanu augstskolās, Saeimā topošajos likuma grozījumos nav paredzēts, no kādiem līdzekļiem augstskolas finansētu padomju locekļu darbību. Gan Valsts prezidents, gan R. Muktupāvela uzskata, ka jauna pārvaldes modeļa un ar to saistīto lomu, funkciju, atbildību noteikšana nevar notikt bez papildu līdzekļiem.
Tāpat R. Muktupāvela vērsa uzmanību uz to, ka topošie grozījumi paredz lielu padomes locekļu kompetenci bez attiecīgi tikpat liela atbildības seguma. Valsts prezidents uzsvēra, ka laba prakse pieprasa tiesību un atbildības noteikšanu līdzvērtīgā apmērā.
Runājot par Satversmes sapulces nākotni augstskolu pārvaldības sistēmā, Rektoru padome aizstāvēja viedokli par tās saglabāšanas nepieciešamību, ņemot vērā tās daudzveidīgo pārstāvniecību no akadēmiskā personāla, citu augstskolas darbinieku un studentu vidus. Satversmes sapulce ir nepieciešama, lai saglabātu institucionālo un akadēmisko brīvību. Pēc Valsts prezidenta domām, Satversmes sapulces sastāvā vismaz 51 % dalībnieku būtu jābūt profesūras pārstāvjiem.
Abas puses bija vienisprātis, ka svarīga ir augstskolu reformu likumā paredzētā augstskolu un universitāšu klasifikācija. Runājot par grozījumos ietverto domu par augstskolu stratēģiskās specializācijas konceptu, sarunas dalībnieki vienojās, ka augstskolām ir jābūt iespējai arī ārpus noteiktās specializācijas arī izvirzīt savus pētniecības tematus.
Pēc Valsts prezidenta domām, Augstskolu likuma grozījumos paredzētām izmaiņām jābūt tādām, kas nodrošinātu būtiskas pārmaiņas un būtu vērstas uz konkurētspējīgu un uz izcilību orientētu augstāko izglītības sistēmu.
Valsts prezidents un Rektoru padome vienojās par turpmāku aktīvu dialogu augstākās izglītības jautājumos.
R. Muktupāvela informēja Valsts prezidentu par Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi panākto pētījumu konsorciju “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai”, kurā starpnozaru pētniecībā tiks izvērtēta Latvijas kultūra kā šodienas resurss valsts nākotnes ilgtspējībai.
