Uzsākot sarunu Valsts prezidents īsi informēja NATO ģenerālsekretāru par ekonomiskajām un politiskajām aktualitātēm Latvijā, uzsverot, ka pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās būs tieši saistīta ar budžeta izdevumu palielināšanas iespējām aizsardzībai, kas šobrīd Latvijā ir daudz mazāka par NATO noteiktajiem kritērijiem pret IKP (2%). Ģenerālsekretārs atzinīgi novērtējot šādu apņemšanos izteica cerību, ka pie iespējas pārskatīt budžeta izdevumu pozīcija aizsardzība varētu būt vienā no prioritārajām pozīcijām. Vienlaikus A.F.Rasmusens izteica gandarījumu un pateicību Latvijai par nemainīgu atbalstu NATO starptautiskajām operācijā un klātbūtni tajās neatkarīgi no ekonomiskās krīzes izraisītajām problēmām valstī.
Daloties savos iespaidos par vizīti Afganistānā, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas karavīru dalība NATO vadītajā operācijā šajā valstī ir mūsu valsts redzamākais ieguldījums NATO kopējā drošībā: „Mūsu karavīri sniedz ievērojamu ieguldījumu, sekmējot Afganistānas drošību un stabilitāti,„ pauda A.Bērziņš, vienlaikus uzsverot, ka ir būtiski, lai pāreja un atbildības nodošana afgāņu pārziņā ir neatgriezenisks process, tāpēc svarīgi, lai starptautiskās militārās klātbūtnes samazināšana nenotiek sasteigti un balstās uz reālo situācijas novērtējumu uz vietas. A.F.Rasmusens pauda sapratni un atbalstu šādai pozīcijai, uzsverot, ka pilnībā piekrīt ciešai NATO valstu spēku izvešanas koordinēšanai un pārdomātai pārejai no militārām operācijām uz atbalsta funkcijām afgāņu spēkiem nākotnē, lai spēku izvešana nekļūtu par neorganizētu „traukšanos uz izeju”.
Valsts prezidents sarunā pauda viedokli, ka dalība šajā NATO operācijā ir pavērusi iespēju Latvijas ekonomikai – kravu transportēšana cauri Rīgai pa Ziemeļu koridoru no Eiropas uz Afganistānu, sniedzot ieguldījumu mūsu saimnieciskajai izaugsmei un piedāvājot jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem. Salīdzinot ar 2010. gadu, 2011. gadā cauri Rīgai uz Afganistānu pārvadāto NATO Eiropas valstu kravu skaits ir pieaudzis vairāk nekā 5 reizes. NATO ģenerālsekretārs izteica atzinību par šādu sadarbības attīstību un pauda pārliecību, ka šī transporta koridora izmantošana būs nozīmīga NATO nemilitārajām kravām arī turpmākajos gados, vismaz līdz 2014.gada beigām.
Pārrunājot galvenos Čikāgas samita jautājumus un Latvijas aizsardzības tālāko attīstību, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto alianses dotās iespējas, tajā pašā laikā pievienojot NATO kopējām spējām tieši to, ko mēs varam vislabāk, kas arī ir gudrās aizsardzības principu pamatā. Šajā kontekstā Valsts prezidents A.Bērziņš uzrunāja ģenerālsekretāru par nepieciešamību pagarināt NATO misiju, kas nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu, uz ilgāku laiku, ka arī pateicās par viņa personisko atbalstu šajā jautājumā. A.F.Rasmusens atkārtoti apliecināja savu apņemšanos šo jautājumu risināt panākot Baltijas valstīm pozitīvu rezultātu, par ko gala lēmums jāpieņem Čikāgas samitā.
