Valsts prezidents izteica pateicību NATO ģenerālsekretāram par viņa atbalstu NATO līguma 5.panta pasākumiem un arī atzīmēja turpmāko nepieciešamību pieņemt lēmumu par NATO gaisa telpas patrulēšanas nākotni Baltijas valstīs, jo patlaban spēkā esošā lēmuma darbība beigsies 2014.gadā un nākamā gada maijā Čikāgas NATO samitā tiks lemts par patrulēšanas laika pagarināšanu. A.F.Rasmusens apliecināja, ka šāds lēmums tiešām tiks izvirzīts un arī izteica cerību, ka gaisa patrulēšanas termiņš tiks pagarināts.
Runājot par Latvijas ieguldījumu alianses drošībā, Valsts prezidents uzsvēra, ka, neskatoties uz valsts aizsardzības izdevumu samazināšanu, Latvija tomēr ir spējusi ne tikai saglabāt ieguldījumu misijā Afganistānā, bet arī to kvalitatīvi uzlabot, nosūtot militārpersonas, kas veic Afganistānas drošības spēku apmācību. Arī NATO ģenerālsekretārs izteica pateicību par Latvijas dalību misijā Afganistānā krīzes apstākļos.
A.Bērziņš, atbildot uz NATO ģenerālsekretāra jautājumu par samazināto budžeta izdevumu daļu aizsardzības jomai, ņemot vērā krīzes apstākļus, teica, ka valsts izdevumi aizsardzības budžetam nedrīkst tikt samazināti un, tiklīdz ekonomiskā situācija atjaunosies, budžeta daļas apjoms aizsardzībai varētu tikt pārskatīts.
Tikšanās laikā tika pārrunāts Latvijas un NATO redzējums par vēlamo alianses attīstību, Čikāgas samita potenciālajiem lēmumiem un to ietekmi uz turpmāko alianses darbību. Viena no šī brīža iniciatīvām, ko izvirzījis un atbalsta NATO ģenerālsekretārs, ir „smart defence” iniciatīva, kas savā būtībā nozīmē vairāku dalībvalstu pūliņu apvienošanu kopīgu projektu īstenošanai un risinājumu meklēšanā, veicot pēc iespējas efektīvāku resursu izmantošanu. Šī iniciatīva ir saistīta arī ar globālās ekonomiskās krīzes ietekmi uz valstu aizsardzības budžetiem un paredz pēc iespējas efektīvāku aizsardzības resursu izmantošanu esošajā situācijā.
Uzsverot gaisa patrulēšanas misijas turpināšanas nepieciešamību Baltijas valstīs pēc 2014.gada, Valsts prezidents atzīmēja, ka tā ir veiksmīgs „smart defence” piemērs, jo tas Baltijas valstīm ļauj attīstīt citas, kolektīvai aizsardzībai nozīmīgākas iespējas. Proti, NATO atzinīgi novērtē Latviju kā valsti, kura attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Afganistānas misijā piedalās ar salīdzinoši lielu karavīru kontingentu, kurš šobrīd ir 186 karavīri.
Sarunā tika skarts jautājums par nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu, kur Latvija ir vadošā valsts. Piegādes līgums ar pārvadātājkompānijām ir atvērts ISAF valstīm, un tā ietvaros kravas tiek nogādātas no Rīgas ostas līdz Afganistānai, izmantojot dzelzceļa posmus no Rīgas. Sarunas laikā tika atzīts, ka šis tranzītprojekts ir pierādījis savu rentabilitāti un Latvija ir ieinteresēta attīstīt arī reverso tranzītvirzienu – no Afganistānas uz Eiropas valstīm.
Sarunas laikā tika pārrunāts jautājums, kas skar NATO sadarbību ar valstīm, kuras nav alianses dalībnieces, tajā skaitā ar Krieviju kā partnervalsti.
NATO ģenerālsekretārs informēja Valsts prezidentu par šī brīža situāciju Afganistānā un par procesa norisi, kas paredz līdz 2014.gada beigām nodot iekšējās situācijas kontroli afgāņu spēkiem.
Pēc tikšanās preses konferencē A.F.Rasmusens žurnālistiem pauda viedokli, ka tikšanās noritēja ļoti pozitīva gaisotnē, pateicās Latvijai, ka tā krīzes laikā turpināja savu misiju Afganistānā un arī turpināja pildīt savus uzdevumus NATO ietvaros. Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka budžetu izdevumu daļas samazināšana aizsardzībai NATO valstīs viņu varētu darīt bažīgu. Viņš atzina, ka skaidri apzinās, ka budžetu palielināšana aizsardzībai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tuvākajos gados nav iespējama, taču vienlaikus „smart defence” pieeja būtu tas risinājums, kas šobrīd ir jāizmanto.
Valsts prezidents preses konferencē žurnālistiem pauda gandarījumu par iespēju iepazīties personīgi un iegūt informāciju par NATO aktualitātēm tieši no ģenerālsekretāra. A.Bērziņš apliecināja, ka arī turpmākajā sadarbībā šie kontakti būs ļoti svarīgi. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja NATO ģenerālsekretāra iniciētās un virzītās reformas NATO struktūrā, sakot, ka reformēties un meklēt efektīvākos veidus sadarbībai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos saskan arī ar Latvijas nākotnes attīstības mērķiem un pieeju krīzes pārvarēšanai.
Preses konferencē Valsts prezidents vēlreiz apliecināja to, ka, sākoties ekonomiskajai izaugsmei, Latvija varētu pārskatīt savus izdevumus aizsardzības finansēšanai. Vienlaikus viņš apliecināja savu atbildību par to, lai lēmums par mandātu misijas pagarināšanai Afganistānā tiktu pieņemts atbilstoši ANO rezolūcijai un savlaicīgi, nekavējot misijas veiksmīgu darbību.
