Andris Bērziņš
Šodien, 17.septembrī, notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kārtējā regulārā tikšanās, kuras laikā abas puses apmainījās viedokļiem par Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmīgajiem rādītājiem un turpmākajiem attīstības scenārijiem, kā arī Māstrihtas kritēriju izpildes prognozēm un secīgu Latvijas pievienošanās eiro zonai no 2014.gada. Valsts prezidenta gaidāmās darba vizītes ietvaros ASV (23. – 30.septembrim) Latvijas pirmajai amatpersonai plānotas tikšanās ar reitingu aģentūrām „Moody’s” un „Standard& Poor’s”, kuru laikā Valsts prezidents A.Bērziņš plāno izklāstīt Latvijas izaugsmes rādītājus, uzsverot, ka šobrīd tie nepārprotami liecina par Latvijas apņēmību sasniegt izvirzītos monetārās politikas mērķus.

 

Latvijas Bankas sagatavotie aprēķini, kas balstās uz Eurostat un citiem oficiāliem statistikas datiem, liecina, ka Latvijā 2012.gadā pret iepriekšējo gadu bijis vislielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt tas lielā mērā sakņojas eksportspējīgā ražošanā un stabilā pieprasījumā eksporta tirgos Ziemeļeiropā un Krievijā. Arī šī gada prognozes liecina, ka vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums varētu sasniegt 4% robežas, bet 2013.gadā – 3,5%. Viens no pārliecinošākajiem pierādījumiem Latvijas ekonomikas izaugsmes konsekvencei ir valsts konkurētspējas atgūšana, jo mērījumi liecina, ka algu pieaugums Latvijā ir atbilstošs darba ražīgumam. Turklāt līdzās eksporta izaugsmei Latvijā ir atgriezušās investīcijas, kas šogad sasniedz augstākos rādītājus visos krīzes pārvarēšanas gados. Savukārt tekošā konta deficīts ir stabilizējies mīnus 2,4% robežās, kas pilnībā atbilst pieļaujamajām normām. Arī oficiālā reģistrētā bezdarba līmenis turpina samazināties, pēc augusta rādītājiem nonākot 11,3% līmenī.

 

Aprēķini liecina, ka Latvijā šajā gadā varētu būt viens no zemākajiem inflācijas radītājiem Eiropas Savienībā – 2,4% un jau oktobrī Latvija varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai jau 2013.gada martā, kad noteikts mērīšanas periods, Latvija nešaubīgi izpildītu visus nosacījumus pievienošanai eiro valstu saimei. Savukārt pieļaujamā budžeta deficīta kritērijus Latvija izpilda un tos turpinās samazināt arī nākamajos gados. Valsts parāda rādītāji liecina, ka tas stabilizējies 45% robežās no IKP.