Pastāstot par Latvijas Bankas prognozēm Latvijas makroekonomikā, M. Kazāks uzsvēra, ka COVID-19 uzliesmojuma viļņi svārsta Latvijas ekonomiku. Kaut arī līdz šim ekonomika ir izrādījusies diezgan izturīga, pandēmijas ierobežojumi turpinās neviendabīgi ietekmēt nozares un uzņēmumus. Tādēļ valstij ir jāgatavojas šīm svārstībām. LB prezidents norādīja, ka nav jāfokusējas uz to, kā atgriezties ekonomiskajā situācijā pirms COVID-19, bet gan jābūt skatam nākotnē – pasaule ir mainījusies, ir jāiet tālāk.
Diskutējot par ekonomikas attīstības prognozēm, M. Kazāks un Valsts prezidents bija līdzīgās domās, ka valstij ir jāsniedz mērķtiecīgāks atbalsts, īpaši palīdzot nodarbinātajiem apgūt jaunas prasmes un pārkvalificēties labāk atalgotām profesijām. E. Levits uzsvēra, ka “valdībai ir skaidrāk jādefinē kritēriji un nozares, uz kurām nākamajā desmitgadē tiks fokusēts valsts un Eiropas atjaunošanas fonda finansējums, lai tas stiprinātu Latvijas valsts ilgtspējīgu izaugsmi, ekonomisko noturību un starptautisku atpazīstamību”. Abas puses atzina, ka Eiropas Zaļā kursa (European Green Deal) potenciāls Latvijā netiek diskutēts pietiekami visaptveroši un stratēģiski, kā arī Eiropas atjaunošanas fonda finansējums jāplāno konkrētāk, lai tas nākotnē nestu valstij lielāku labumu.
Saistībā ar potenciālo FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, LB prezidents uzsvēra, ka redz no tās vairāk ieguvumu nekā risku, taču svarīgi, lai FKTK pievienošanas rezultātā netiek mazināta Latvijas Bankas neatkarība, piemēram, sadrumstalojot vai politizējot padomes locekļu izvirzīšanas procesu. “Tikai politiski neatkarīga nacionālā banka, kuras vadība darbojas kā vienota komanda, spēs nodrošināt ātru, sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu un sniegt objektīvu vērtējumu par tās kompetencē esošiem jautājumiem,” norādīja M. Kazāks.
Tāpat Valsts prezidents un Latvijas Bankas prezidents pārrunāja aktualitātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā un banku sektorā, valsts reputācijas jautājumus, kā arī valdības virzīto nodokļu reformu.
