Jautājumā par iespējamo pensiju indeksāciju abas puses bija vienisprātis, ka tā būtu jāveic jau šogad ar nosacījumu, ka pirmā pusgada sociālā budžeta izpildes rezultāti turpina uzrādīt pozitīvas tendences.
Pārrunājot jautājumus par nepamatoti atšķirīgo valsts finansēšanas sistēmu audžuģimenēm un aizbildņiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka primāri būtu nepieciešams vienādot izmaksas, kas saistītas ar bērnu uzturēšanu, jo uzturnaudai par bērniem visā valstī būtu jābūt vienādai neatkarīgi no juridiskā statusa, kādā atrodas konkrētais bērns. Andris Bērziņš rosināja arī vienādot sociālās garantijas vecākiem, kas audzina vairākus bērnus un kuru ģimenes pielīdzināmas daudzbērnu ģimeņu statusam neatkarīgi no tā, vai bērnu audzina bioloģiskie vai audžuvecāki.
„Galvenais, lai bērns justos drošībā un labi. Tas ir vienīgais apsvērums, no kura būtu jāvadās, pieņemot lēmumus par valsts atbalstu ģimenēm vai cilvēkiem, kas vienā vai otrā statusā izlemj audzināt bērnus, kuri nav viņu pašu bērni,” piebilda Valsts prezidents.
Labklājības ministre informēja par finansējuma apjomu audžuģimenēm un aizbildņiem. Audžuģimene no valsts budžeta saņem 80 latus mēnesī neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē, kā arī katram audžuģimenē ievietotam bērnam no pašvaldības budžeta pienākas vismaz 50 lati (vecumā no 7-18 gadiem vismaz 60 lati). Taču pašvaldības var piešķirt arī lielāku finansējuma apjomu (vidēji valstī šobrīd pašvaldības maksā 80 latus). Savukārt aizbildnim atlīdzība no valsts budžeta par pienākumu pildīšanu neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē ir 38 lati mēnesī, kā arī pabalsts bērna uzturēšanai par katru bērnu aizbildņa ģimenē ievietotam bērnam ir 32 lati mēnesī.
Ilze Viņķele uzsvēra, ka šobrīd ir nepieciešams veikt būtiskas izšķiršanās, kā turpmāk veidot finansējumu šajā jomā. Kā pirmo iespēju viņa minēja viena finansējuma avota noteikšanu neatkarīgi no tā, kādā ārpusģimenes aprūpes formā bērns atrodas. Šajā gadījumā finansējuma avots varētu būt pašvaldība, atrisinot jautājumu par Iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali, lai pašvaldībai kompensētu papildu izdevumus. Kā otru iespēju viņa minēja sistēmas „nauda seko bērnam” ieviešanu visā ārpusģimenes aprūpē – audžuģimenēs, aizbildnībā vai iestādēs esošajiem bērniem no finansējuma avota tiktu piešķirts vienāds finansējums bērna uzturēšanai, lai kāda no ārpusģimenes aprūpes formām nekļūtu izdevīgāka.
Labklājības ministre informēja, ka jau tuvākajā laikā gatavojas ar aprēķiniem par iespējamajiem risinājumiem iepazīstināt valdību un tos virzīt izskatīšanai budžeta kontekstā.
Sarunā ar Valsts prezidentu piedalījās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministra biroja vadītāja Ilze Kurme.
