Egils Levits informēja, ka KTK viedoklis par Satversmes pantiem, kas ir konstitūcijas pamats un nebūtu pakļaujams tautas nobalsošanām, tiks sagatavots līdz aprīļa beigām un maija sākumā tas būs publiski pieejams plašākai diskusijai. Vienlaikus gan Valsts prezidents, gan KTK priekšsēdētājs bija vienisprātis par to, ka esošais valsts pārvaldes modelis Latvijā ir jāmaina, bet par iespējamajām izmaiņām nepieciešama plaša profesionāla diskusija.
Uzsākot sarunu Valsts prezidents argumentēti izklāstīja pozīciju par to, ka Latvijas valsts pārvaldes modeļa izmaiņas primāri nepieciešamas mūsu valsts stiprināšanai gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības ietvaros, kas ES izšķirīgu lēmumu pieņemšanā ir īpaši nozīmīgi. „Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienība spēs atrisināt samilzušās problēmas. Neko nepieļaujamāku kā Eiropas Savienības sagraušanu šobrīd nevar iedomāties. Nākotnē fiskālie, monetārie un nodokļu jautājumi Eiropas Savienībā ir jāregulē kopīgi. Tieši tādēļ valstu izpildvarām jābūt spējīgām aktīvi reaģēt,” uzsvēra Valsts prezidents, vienlaikus akcentējot nepieciešamību stiprināt pašvaldību lomu un tiesības lēmumu pieņemšanā.
Egils Levits pauda izpratni par Valsts prezidenta A.Bērziņa aktualizētajiem jautājumiem, atzīstot, ka, viņaprāt, šī problēma ir gan institucionāla, gan politiska. Valsts prezidents un KTK priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka nepieciešams vairāku pasākumu kopums, piemēram, konstruktīvais neuzticības votums, Ministru prezidenta lomas palielināšana izpildvarā, Valsts prezidenta tiesībām saskaņot ministru amatu kandidātus, resoru konkurences mazināšana un izpildvaras koncentrēšana, kā arī profesionāla un spēcīga civildienesta izveide. „Profesionāls civildienests, diemžēl, ir atstāts novārtā un bez tā nav iespējams realizēt pieņemtos lēmumus un pildīt likumus. Tas ir atslēgas jautājums,” uzsvēra KTK priekšsēdētājs.
Noslēdzot sarunu abas puses pārrunāja sabiedriskā mēdija lomas nostiprināšanas nepieciešamību un valsts atbalsta izšķirošo nozīmi šajā jautājumā attiecībā uz laikrakstu „Latvijas Vēstnesis” un „Jurista Vārds”, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu Satversmes 90.pantā noteiktās ikviena tiesības zināt savas tiesības. Puses bija vienisprātis, ka ir likumos, kas nosaka tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību, būtu jāpanāk saprātīgs līdzsvars starp personu iniciatīvām un to, kas demokrātiskā nacionālā valstī būtu pieļaujams.
