Komisārs Piebalgs uzsvēra, ka sarunas par finanšu perspektīvu vēl nav sākušās, un jautājums par to, cik naudas būs kopējā budžetā, šobrīd ir atklāts. Vienlaikus šobrīd netiek iezīmēta radikālu pārmaiņu iespējamība attieksmē pret struktūrfondiem un kopējo lauksaimniecības politiku.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijai šobrīd ir būtiski attīstīt galvenos principus savas pozīcijas argumentēšanai un aizstāvēšanai sarunās ar ES atbildīgajām amatpersonām un institūcijām, tādēļ Valsts prezidenta loma un aktīva rīcība, aizstāvot Latvijas pozīciju, ir un arī turpmāk būs Andrim Bērziņam viens no būtiskākajiem uzstādījumiem.
Komisārs Piebalgs atzina, ka Latvijai ļoti svarīgi ir savu pozīciju uzsvērt gan Eiropas Savienības institūcijām, gan arī Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši uzsverot nepieciešamību skaidrot savu nostāju Eiropas Savienības prezidējošajai valstij. Kā zināms, no 2012.gada 1.janvāra Poliju šajā pozīcijā nomainīs Dānija.
Pārrunājot struktūrfondu apguves un izmantošanas mērķus, abas puses bija vienisprātis, ka primāri ir izveidot struktūrfondu apguves stratēģiju, kuras šobrīd nav nevienai no ES dalībvalstīm. Tādējādi Latvijas ekonomikai tiktu dots efektīvs impulss tālākai ilgtspējīgai attīstībai. Valsts prezidents uzsvēra, ka struktūrfondu apjoma iespējamā noteikšana 2,5% apmērā no IKP ir nepamatota, jo nabadzīgākās valstis līdz ar to saņemtu mazāku naudas apjomu. Šis ir jautājums, kas Latvijai būs viens no prioritārajiem sarunās par nākošo finanšu perspektīvu.
Andris Bērziņš pauda uzskatu, ka Latvijai kā valstij, kas salīdzinoši veiksmīgi apgūst fondu līdzekļus, vienlaikus samazinot budžeta deficītu, ir neapšaubāms pamats aizstāvēt viedokli par kohēzijas apjoma samazināšanas nepieļaujamību.
Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja situāciju eirozonā, kur šobrīd tiek meklēti dažādi problēmu risinājumi. Esošā situācija konkrētas atbildes vēl nesniedz, tai pat laikā Eiropas Savienības ietvaros jau ir pieņemti noteikumi, kas nosaka stingras sankcijas par Māstrihtas kritēriju neievērošanu. Andris Piebalgs uzsvēra, ka Latvija ES dalībvalstu vidū vēl arvien tiek pieminēta un izcelta kā pozitīvais krīzes pārvarēšanas piemērs, jo īpaši ņemot vērā tās ekonomikas un finanšu problēmas, kādās šobrīd ir vairākas eirozonas valstis.