Banku pārstāvji pauda atbalstu Valsts prezidenta uzsāktajai iniciatīvai par investīciju piesaistes veicināšanu un koordinēšanu jaunu darbavietu radīšanai, jo uzskata to par prioritāri nepieciešamu aktivitāti tautsaimniecības attīstībai. Sarunas dalībnieki atzina, ka no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atpakaļ atgriešanās pamats var būt tikai darba vietu pieejamība, īpaši laikā, kad daudzās Eiropas valstīs darba tirgus ievērojami sašaurinās.
Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar eirozonas valstu finanšu krīzi un nesenos Eiropadomes lēmumus, to iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Prezidents un banku industrijas pārstāvji apmainījās viedokļiem par Latvijas fiskālo politiku jaunizveidotās valdības deklarācijas kontekstā un 2012.gada budžeta mērķiem. Puses bija vienisprātis, ka krīzes pārvarēšanas laikā ievērotā fiskālās disciplīnas politika ir sevi attaisnojusi un tā jāturpina, vienlaikus pildot Deklarācijā minētos solījumus par darbaspēka nodokļu pakāpenisku samazināšanu. Banku pārstāvji atzina, ka pozitīvi vērtējami arī iekšpolitiskie notikumi, jo valdības apstiprināšana un skaidra ziņa, ka jaunā valdība turpinās līdzšinējo fiskālo politiku, tirgiem ir laba un nodrošina nepieciešamo stabilitātes un izaugsmes potenciāla sajūtu.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī pašreizējā kreditēšanas situācija un perspektīva, bankas apliecināja, ka tās finansē ilgtspējīgus biznesa projektus (2011.gadā Latvijas uzņēmējiem izsniegti kredīti par 411 miljoniem latu), vienlaikus saglabājot augstu banku sektora likviditātes un kapitāla pietiekamības līmeni (septembra beigās attiecīgi 60,1% un 17%). Kopumā finanšu rādītāji liecina, ka banku industrija ir sasniegusi zināmu stabilitātes līmeni kopš krīzes sākuma posma. Vienlaikus ir jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kas saistās ar finanšu krīzi eiro zonā un parādu krīzi Eiropā, kas var ietekmēt arī Latvijas eksportējošos uzņēmumus. Banku pārstāvji uzsvēra, ka papildu nodoklis banku sektoram, ja tāds tiktu noteikts ES regulu līmenī, būtu papildu slogs tautsaimniecībai, kas samazinātu kapitāla pieejamību un bremzētu ekonomikas attīstību. Tādēļ arī Latvijas valdības līdzšinējā nostāja pret to būtu jāsaglabā arī turpmāk.
Tāpat pārrunāta tiesiskās vides uzlabošana, ko veicinātu kredītbiroja izveide, kas veicinātu saistību kārtošanas kultūras uzlabošanos Latvijā, gan ļautu būtiski paaugstināt banku spēju novērtēt individuālos kredītriskus. Banku pārstāvji norādīja, ka komunālie parādi ir daļa no mājsaimniecību maksātspējas apdraudējumiem, tādēļ bankas ir ieinteresētas meklēt priekšlikumus īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem mājsaimniecību maksātspējas stabilizācijai. Būtisks ir arī valdības paustais atbalsts kredītbiroja izveidei, jo tajā pieejamā informācija par privātpersonu kredītsaistībām būtu daudz plašāka par parādnieku reģistru. Tajā paredzēts apkopot informāciju arī par komunālajiem parādiem, pakalpojumu nomaksas parādiem, personu īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem u.tml. Šāds risinājums palīdzētu gan banku kreditēšanas darbam, gan disciplinētu parādniekus.
LKA vizītē pie prezidenta pārstāvēja LKA padomes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, SEB bankas valdes priekšsēdētājs, padomes locekļi Andris Ozoliņš, DnB Nord Bankas valdes priekšsēdētājs, Ernests Bernis, ABLV Bank valdes loceklis, Jēkabs Krieviņš, Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, Laima Saltuma, Norvik Bank valdes priekšsēdētāja, Valdis Siksnis, Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs, Māris Mančinskis, Swedbank valdes priekšsēdētājs, kā arī LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.
