Valsts prezidents un Jūrmalas pārstāvji bija vienisprātis par to, ka Jūrmalas attīstības stūrakmens ir kūrorta – dziednīcas modelis, galveno uzmanību pievēršot unikālajām dabas bagātībām Ķemeros un to izmantošanas iespējām dziedniecībā. Vienlaikus pilsētas attīstībā liela uzmanība būtu jāpievērš tās kultūras mantojumam un unikālajai koka arhitektūrai ar mazstāvu apbūvi, sabalansējot pilsētas nākotnes apbūves plānus ar šo vēsturisko un arhitektonisko īpatnību. Kā viens no aspektiem, kas ir nozīmīgs jebkuras pilsētvides vai reģiona plānošanā, sarunā tika minēts vides un ilgtspējīgas, sabalansētas attīstības nosacījums.
Attiecībā uz nevalstisko organizāciju pārstāvju rosinātajām likumdošanas iniciatīvām Valsts prezidents norādīja, ka atbalsts un to tālāk virzīšana ir iespējama tikai pēc saskaņojuma ar Latvijas Pašvaldību savienību, un aicināja Jūrmalas pārstāvjus nekavējoties vērsties arī šajā organizācijā, kas vienlaikus ir pastāvīgais valdības sadarbības partneris. Savukārt Jūrmalai nepieciešamās un nozīmīgās likumdošanas normas par kūrortu jau šobrīd ir iestrādātas Likumā par tūrismu, kuru Valsts prezidents varētu iekļaut jau nākamajā Saeimas sēdes darba kārtībā.
„Man ir gandarījums, ka jūsu organizācija iestājas par, nevis pret. Arī šajā uzstādījumā mūsu domas un pieejas sakrīt. Galvenais ir atrast līdzsvaru starp dažādiem risinājumiem un tādējādi panākt labāko rezultātu gan pilsētai, gan valstij,” sarunas noslēgumā uzsvēra A.Bērziņš.
Valsts prezidents pateicās Jūrmalas aizsardzības biedrībai par izteikto uzaicinājumu viņam pieejamā laikā doties nelielā ekskursijā pa kūrortpilsētu, lai iepazītos ar Jūrmalas izcilākajām arhitektūras vērtībām un vienlaikus apskatītu diskutablākos attīstības objektus un plānus, ko ieskicē jaunais teritorijas plāns.
