Sarunas gaitā tika pārrunāta plānotā pamatizglītības un vidējās izglītības mācību satura maiņa, kuras mērķis dot iespēju jauniešiem absolvēt vidusskolu līdz 18 gadu vecumam, profesionālās izglītības finansēšanas modeļa izmaiņas, augstākās izglītības programmu satura izvērtējums un tam sekojošā nepieciešamā rīcība, kā arī zinātnes finansējuma modeļa izmaiņas pēc 2014.gada.
Valsts prezidents pauda atbalstu ministra iecerētajai pamatskolas un vidusskolas mācību satura pārvērtēšanai, kas būtu vērta uz slodzes mazināšanos ikdienas mācību procesā un mācību satura kvalitātes paaugstināšanu, vienlaikus paredzot iespēju mainīt mācību gada garumu. Šādas izmaiņas ministrs iecerējis no 2013./2014. mācību gada sākuma, vienlaikus jau nākamajā mācību gadā (2012/2013) paredzot šo izmaiņu pilotprojektus atsevišķās skolās, kuras tiem jau brīvprātīgi pieteikušās un vēl turpina pieteikties. R.Ķīlis sarunā izklāstīja skolu radošās partnerības ideju, kas aizgūta no citām Eiropas Savienības valstīm un tiks pakāpeniski ieviesta arī Latvijas skolās.
Runājot par izmaiņām profesionālās izglītības finansēšanas modelī, kas jau tuvākajā laikā tiks nodotas profesionāļu vērtējumam, ministrs uzsvēra, ka šajā jautājumā liela nozīme būs ne tikai pašvaldību interesei par šādu skolu finansēšanu, bet arī Latvijas perspektīvāko industriju nepieciešamībai pēc profesionālas izglītības un jauno speciālistu sagatavošanas, par ko ministrs plāno konsultēties ar industriju vadītājiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš izjautāja ministru par šobrīd notiekošo augstākās izglītības programmu vērtēšanas procesu, kas aizsākās vēl iepriekšējās valdības laikā, un no tā izrietošajām konsekvencēm. Ministrs informēja, ka vērtēšanas noslēgums sagaidāms šī gada vidū, kam jāseko visaptverošai programmu revidēšanai, līdz pat ievērojama daļa no tām varētu tikt slēgtas. Šobrīd Latvijā ir akreditēts vairāk kā 900 augstskolu programmu, kas nozīmē, ka vidēji uz 100 studentiem ir viena programma.
Noslēdzot gaitā tika pārrunātas pēc 2014.gada gaidāmās izmaiņas zinātnes finansējuma modelī, kas Latvijas zinātniekiem liks konkurēt Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistē vienlīdzīgi ar citu valstu zinātnes pārstāvjiem, nedodot vairs Latvijai jaunas ES dalībvalsts priekšrocības. Šī situācija var būtiski ietekmēt Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēju un pastāvēšanu (šobrīd 130 zinātnisko institūtu uz 4000 zinātnieku), ja to darbības rezultātā netiks sasniegti inovatīvi rezultāti, kur Latvija šobrīd atrodas pēdējās vietās.
Valsts prezidents ministram uzdeva jautājumus par augstskolu finansēšanas modeļa izmaiņām un budžeta vietu saglabāšanu augstskolās, uzsverot to nozīmi arī nākotnē. Ministrs atbildēja, ka par konkrētiem plāniem finansēšanas modelī varēs sākt diskusiju tikai pēc trijiem mēnešiem, kad beigsies aizsāktie un nepieciešamie izpētes darbi. Vienlaikus Andris Bērziņš un Roberts Ķīlis bija vienisprātis, ka jebkādam finansējuma samazinājumam augstākajā izglītībā būtu primāri jāsaistās ar augstskolu administratīvo izdevumu samazināšanu, nevis tiešu ietekmi uz budžeta vietām un to automātisku samazināšanu. Šī ir tēma, kas cieši saistās ar augstskolu autonomiju un par kuru nepieciešamas atklātas diskusijas ar augstskolu mācībspēkiem.
Sarunas noslēgumā Roberts Ķīlis apliecināja, ka mazajām lauku skolām un to saglabāšanai tiks izstrādāta speciāla programma, kurai kvalificēsies skolas ar noteiktiem kritērijiem bērnu skaitā.
Valsts prezidents un izglītības un zinātnes ministrs bija vienisprātis, ka jāveicina augstākās izglītības eksportspēja, tai skaitā palielinot Eiropas Savienības valodu lietojumu studiju programmās.
Ministrs arī informēja, ka štata vietu izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijā tiks veiktas ar mērķi saglabāt motivētākos un profesionālākos darbiniekus, radot iespējas izmainīt viņu atalgojumu un stimulēt darbam ministrijā, vienlaikus nepalielinot resora atalgojuma fondu.
