Tikšanās sākumā Valsts prezidents sacīja: „Mūsu attiecības vienmēr ir bijuša un būs ļoti ciešas – kultūra un izglītības ir neatņemama abu valstu sadarbības daļa.” Tāpat viņš pauda Latvijas atbalstu Gruzijas eiroatlantiskajiem centieniem, gan augstu novērtējot Gruzijas apņēmību turpināt virzienu integrācijai NATO un Eiropas Savienībā (ES), gan aicinot Gruziju turpināt aktīvi piedalīties Austrumu Partnerībā, kas būs viena no centrālajām prioritātēm Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015.gadā.
Gruzijas ārlietu ministre īpaši pateicās par Latvijas atbalstu tās centieniem nākotnē integrēties ES un NATO: atbalstot šos procesus dažādu starptautisku formātu ietvaros, gan sniedzot praktiskus padomus un palīdzību veidojot nepieciešamo normatīvo regulējumu un institucionālos uzlabojumus. Valsts prezidents kā īpaši būtisku atzīmēja Gruzijai nepieciešamību mācīties no Latvijas ne visai veiksmīgās pieredzes finanšu jomā: lai iestāšanās ES un tai sekojošais strauji pieaugošais kredītresursu apjoms nenestu līdzīgas problēmas, kādas radās Latvijā. Tāpat viņš atzīmēja, ka integrācija ES nav tikai burtiska likumdošanas pielāgošana, bet gan principiāla pārvaldes sistēmas pārveide, kā arī sabiedrības un tautsaimniecības domāšanas maiņa.
Pārrunājot abu valstu politiskās divpusējās attiecības Valsts prezidents augstu novērtēja draudzīgās līdzšinējās attiecībās, regulāro politisko dialogu un vizīšu apmaiņu un izteica Latvijas gatavību arī turpmāk atbalstīt demokrātijas attīstību Gruzijā. Tāpat Gruzijas ārlietu ministre informēja par iniciatīvām veidojot dialoga formas ar Krieviju. „Nekas nav sliktāks par nerunāšanu; problēmas nevar atrisināt ar Krieviju nerunājot,” – sacīja ministre. Valsts prezidents vēlēja Gruzijai izturību un veiksmi šajā ceļā.
Izvērtējot sadarbību ekonomikas jomā abas amatpersonas uzsvēra, ka jāveicina biznesa kontaktu apmaiņu, kā pozitīvos piemērus minot farmācijas kompāniju, celtniecības uzņēmumu un IT kompāniju darbību. Valsts prezidents kā jomas, kur ekonomiskā sadarbība būtu paplašināma minēja pārtikas ražošanu, atjaunojamo energoresursu jomu un tūrismu. Gruzijas ārlietu ministre atzīmēja, ka sadarbības paplašināšana iespējama arī lauksaimniecības produkcijas jomā, kur Gruzija šobrīd importē 70% no tai nepieciešamās produkcijas.
