Sarunas pamattēma skāra šobrīd Veselības ministrijas izstrādāto un Saeimā virzīto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas izraisījis virkni iebildumu ārstu vidē. Vienlaikus puses apmainījās viedokļiem par veselības aprūpes finansēšanas iespējamajiem risinājumiem Latvijā, kas šobrīd ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā un Baltijas valstu vidū, rēķinot procentu izteiksmē no IKP.
Valsts prezidents pauda izpratni par ārstu izklāstīto problemātiku, vienlaikus aicinot ārstus pašus iesaistīties tāda veselības finansēšanas modeļa izstrādē, kas būtu finansiāli pamatots, pārskatāms un īstenojams bez papildu administratīvā sloga.
Valsts prezidents vairākkārt uzsvēra, ka viena no Latvijas šī brīža lielākajām problēmām, kas liedz panākt objektīvus risinājumus vairākās jomās, ir maksimāli patiesas informācijas pieejamība par iedzīvotāju skaitu konkrētās pašvaldību teritorijās. Otrkārt, Valsts prezidents pauda pārliecību par to, ka efektīvākais risinājums nodokļu iekasēšanas uzlabošanai būtu neapliekamā minimuma sliekšņa palielināšana, pietuvinot to Eiropas vidējam līmenim un ievērojami samazinot joprojām lielo pelēkās ekonomikas zonu Latvijā. Kā vienu no iespējamajiem variantiem papildu naudas līdzekļu piesaistīšanai veselības aprūpei Andris Bērziņš minēja pensiju līmeņu (2.,3.) resursu piesaistīšanu veselības aprūpes nozarei.
Ārstu sabiedrisko organizāciju pārstāvji attiecībā uz Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu minēja to, ka tā anotācijā nav norādīti un aplēsti netiešie izdevumi un zaudējumi, tajā skaitā fakts, ka pasliktināsies veselības aprūpes rādītāji, jo palielināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri atteiksies no veselības aprūpes pakalpojumiem. Turklāt daļa iedzīvotāju neziņas, motivācijas vai finanšu līdzekļu trūkuma dēļ nenonāks kādā no atbrīvotajām kategorijām, palielināsies bezdarbnieku skaits un Nodarbinātības valsts aģentūras noslodze. Tāpat tikšanās laikā tika uzsvērts risks, ka kopumā palielināsies psiholoģiskā nedrošība, kuras sekas ir veselības pasliktināšanās.
Ārstu pārstāvji uzsvēra arī to, ka pēc būtības likumprojekta mērķis ir samazināt pakalpojumu saņēmēju skaitu, kuri varētu pretendēt uz valsts apmaksāto veselības aprūpi, tādējādi īslaicīgi palielinot citu iespējas saņemt vairāk, kas ir tuvredzīgi, jo nākotnes ārstēšanas izdevumi un nesaņemtie ieņēmumi nodokļos valstij pieaugs. Turklāt likumprojekts, ārstuprāt, ir pretrunā ar iepriekš apstiprināto veselības politiku.
Tikšanās reizē ar Valsts prezidentu piedalījās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis un asociācijas pārstāve, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, LĀB prezidents Pēteris Apinis un LĀB prezidenta padomniece Liene Cipule.
