Izvērtējot neseno vizīti Briselē, abas puses bija vienisprātis, ka gaidāmās ārkārtas Eiropadomes sarunas būs ļoti smagas, vienlaikus atzīstot, ka visas ES dalībvalstis ir ieinteresētas, lai Padome vienotos par kopīgu nostāju nākošās finanšu perspektīvas jautājumos, jo vēl smagākas sarunas ir sagaidāmas ar Eiropas Parlamentu.
Pārrunājot Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžeta jautājumos, Valsts prezidents un ministrs uzsvēra, ka Latvija iestājas par nesamazinātu Kohēzijas politikas finansējumu, lai piešķīrums būtu vismaz esošajā apjomā. Savukārt jautājumā par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Latvija iestājas par to, lai novērstu gadiem ilgi pastāvošo negodīgo konkurenci ES iekšējā tirgū.
Skarot eiro ieviešanas procesa jautājumus, Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā procesā ļoti nozīmīga būs eiro ieviešanas ieguvumu izskaidrošana dažādām sabiedrības grupām saprotamā argumentācijā, kas sniegtu vienkāršu un viegli uztveramu skaidrojumu par visiem šī procesa aktuālajiem jautājumiem. Vienlaikus abas puses bija vienisprātis par to, ka Latvijas līdzšinējā ekonomiskā izaugsme ir ilglaicīgs process, kas nevarētu krasi mainīties arī tuvākajā laikā. Saskaņā ar Eurostat datiem 2011.gadā IKP pieaugums Latvijā bija 5,5%, bet šajā gadā tiek plānots 4,3% apmērā. Tai pašā laikā ir svarīgi apzināties to, ka izaugsmes turpināšanai un strukturālajām reformām nozīmīga būs ES fondu atbalsta intensitātes saglabāšana.
