Uzsverot panāktos kompromisus valsts budžeta projekta sagatavošanas gaitā, kā arī tā atbilstību iepriekš noteiktajiem fiskālās politikas mērķiem, finanšu ministrs īpaši vērsa uzmanību uz to, ka Saeimā gaidāmajām debatēm un lēmumiem budžeta jautājumā nevajadzētu balstīties ultimātu formā, kas var apdraudēt gan budžetā ietvertos pamatprincipus, gan atsaukties uz Latvijas kredītreitingiem kopumā.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Finanšu ministrijas veikumu budžeta projekta sagatavošanā un uzsvēra, ka šāda saruna ir būtiska ne tikai informācijas apmaiņai par makroekonomiskajiem un fiskālajiem procesiem valstī, bet arī viedokļu saskaņošanai par turpmāko budžeta procesa gaitu.
Informējot par budžeta projekta izstrādāšanas gaitu, A.Vilks atzina, ka Ministru Kabinetā darbs noritējis ļoti pragmatiskā gaisotnē, bet Saeimā esot gaidāmas ļoti spraigas cīņas, pat ultimatīvā formā. Kopumā pozitīvi novērtējot Latvijas makroekonomiskās attīstības gaitu, finanšu ministrs uzsvēra, ka arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā (ES).
Pievēršoties budžeta izdevumu daļai, kas summāri atbilst 170 miljoniem, Finanšu ministrijas pārstāvji īpaši uzsvēra, ka šī summa nav fiskālās telpas apjoms, jo daļai no izdevumiem pretī ir plānota ieņēmumu daļa un pēc būtības budžets ik gadu konsolidējas - tā ieņēmumi samazinās. Šis faktors nereti publiskajās debatēs netiekot ņemts vērā, kas rada neprecīzu priekšstatu par reālajiem izdevumiem un ieņēmumiem.
Vērtējot nodokļu ieņēmumu daļu, finanšu ministrs atzina, ka gan pagājušajā gadā, gan šogad reālie ieņēmumi par 4% pārsniedz plānoto. Savukārt darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, kas iekļauta budžeta projektā, var dot augstāku, nekā prognozēts, arī privātā patēriņa izaugsmi.
Sarunā tika uzsvērts, ka nozaru griezumā šobrīd ļoti labas pieauguma tendences uzrāda mašīnbūve vai konkrētāk – iekārtu ražošana automašīnām, kur Latvija iekarojusi savu nišu sadarbībai ar lielajiem auto ražotājiem. Tāpat labi rādītāji ir pārtikas rūpniecībai, kas lielā mērā balstās uz eksportu. Inflācija joprojām ir zema vidēji 0,4% gadā, tomēr nākamgad tā varētu pieaugt līdz 2 – 3% gadā, kas pēc būtības ir ekonomikas izaugsmi veicinošs un pat nepieciešams faktors. Arī darba tirgus attīstoties labāk nekā prognozēts, jo nodarbinātība Latvijā jau otro gadu esot straujāk augošā starp ES valstīm. Vērtējot nodarbinātības pieaugumu, Valsts prezidents uzsvēra, ka šo tendenci noteikti ietekmē arī iedzīvotāju izceļošana, kas joprojām ir lielākais apdraudējums Latvijas veiksmīgai attīstībai. Tāpat arī Valsts prezidents aicināja turpmākajos fiskālās politikas plānošanas pasākumos īpaši pievērsties tādiem, kas palīdzētu saglabāt iedzīvotājus laukos, atvieglojot viņiem arī finanšu slogu, kā arī izstrādāt atbalsta mehānismus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē, bet kuru darbība ir pilnībā atkarīga no sezonalitātes.
Kopumā novērtējot valdība sagatavoto budžeta projektu nākamajam gadam, sarunas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka tas izstrādāts ņemot vērā vadmotīvu par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, fiskālās disciplīnas nodrošināšanu, kā arī līdzsvarotu un solidāru valsts attīstību.
