Uzsākot sarunu Olli Rēns apsveica Latviju ar starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanu un pozitīvajiem izaugsmes rādītājiem, kā arī atzinīgi novērtēja to, ka fiskālās un strukturālās reformas Latvijā turpinās. Vienlaikus ES komisārs atzina, ka Latvijas attīstība tiek rūpīgi vērtēta jau šobrīd ne tikai no Māstrihtas kritēriju izpildes viedokļa raugoties, bet arī no tā, kā mūsu valsts seko ES Padomes rekomendācijām (2012. – 2013.).
Valsts prezidents, raksturojot Latvijas veikumu un turpmākos centienus, uzsvēra, ka jaunākie trešā ceturkšņa IKP pieauguma rezultāti liecina, ka prognozes ir izpildījušās vēl pozitīvāk nekā cerēts un, ka IKP pieaugums ir 5,3%, kas nozīmē, ka šajā gadā kopējais IKP pieaugums būs 4,5% vai pat vēl augstāks. „Tās ir ļoti labas iespējas apliecināt iesāktās virzības ilgtspēju arī Māstrihtas kritēriju sasniegšanā, ko esam jau paveikuši šī gada septembrī,” piebilda Andris Bērziņš. Tāpat Prezidents apliecināja, ka arī budžeta deficīta rādītāji ir labāki nekā iepriekš cerēts no mīnus 1,9% prognozes šim gadam tiek sagaidīts uzlabojums mīnus 1,5% līmenī. Arī inflācijas rādītāji būs zemāki nekā prognozēts 2,9% apmērā. Gada vidējā inflācija varētu būt 2,7% ar tendenci kristies. Kā būtisku Latvijas izaugsmes novērtējumu Valsts prezidents minēja 9.novembrī starptautiskās reitingu aģentūras Standard&Poor`s lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu uz BBB/A-2 no iepriekšējās pakāpes, kas tika piešķirta maijā.
Raksturojot situāciju Latvijā un reģionā kopumā, Valsts prezidents īpaši pieskārās Baltijas valstu ciešākas ekonomiskās saiknes veidošanai, izceļot neseno Latvijas un Igaunijas savstarpējo investīciju piemērus, kad Eesti Energie investēja Latvijas koģenerācijas stacijā, bet AS „Latvijas Finieris” jaunā ražotnē Igaunijā. Valsts prezidents uzsvēra, ka tikai ciešākā sadarbībā redz turpmāku reģiona attīstību, vienlaikus veicinot arī sadarbības projektus ar citām Baltijas reģiona valstīm. Piemēram, apsverot iespējas ciešāk sadarboties enerģētikas projektos ar Poliju. ES komisārs Olli Rēns ļoti atzinīgi novērtēja šādu Valsts prezidenta pozīciju, uzsverot, ka Baltijas valstu sadarbības stiprināšana nav tikai šo triju valstu, bet arī visas Eiropas nākotnes jautājums.
Noslēdzot sarunu, ES komisārs Olli Rēns vēlreiz apliecināja, ka Latvija jau šobrīd tiek rūpīgi vērtēta, raugoties no potenciālās pievienošanās eiro zonai pozīcijām un uzsvēra, ka Igaunija ir labs piemērs, kā sasniegt Māstrihtas kritērijus un pierādīt to ilgtspēju arī turpmākajā valsts attīstībā. Valsts prezidents Andris Bērziņš savukārt atzina, ka pievienošanās eiro zonai Latvijai nav tikai ekonomiski motivēts solis, bet arī politisks lēmums, kas būtu veiksmīgs noslēgums visai starptautiskā aizdevuma programmai. Vienlaikus Valsts prezidents teica, ka viens no Latvijai nozīmīgākajiem uzdevumiem ir valsts parāda samazināšana, ko pievienošanās eiro ietekmētu tieši.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents uzaicināja ES komisāru apmeklēt Rīgu 2013.gada februārī, lai piedalītos konferencē par eiro ieviešanu Latvijā.