Uzsākot sarunu Valsts prezidents akcentēja Latvijas atbalstu Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformēšanā un atzina, ka šai tiesai ir liela nozīme gan Latvijas, gan ikvienas citas dalībvalsts tiesvedībā. Vienlaikus Valsts prezidents piebilda, ka Latvija aktīvi iesaistīsies debatēs par Cilvēktiesību tiesas reformu. A.Bērziņš izteica pārliecību, ka šīs reformas mērķiem jābūt tēmētiem uz sarežģītu pieteikumu izskatīšanu, jo tieši tur šobrīd veidojas vislielākais neizskatīto pieteikumu uzkrājums Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Informējot par sabiedriski nozīmīgiem procesiem Latvijā, A.Bērziņš izklāstīja T.Jaglandam savu iniciatīvu, kas vērsta uz dažādās pusēs Otrajā pasaules karā karojušo veterānu pozīcijas tuvināšanu un sabiedrības saliedēšanu kopumā, uzsverot, ka „jūtīgie datumi 16.marts un 9.maijs” patiesībā tiek izmantoti dažādu radikālu grupējumu politiskajās interesēs. „Uzsākot sarunas ar kara veterāniem, es esmu pilnībā pārliecināts, ka agri vai vēlu mēs sasniegsim pozitīvu rezultātu,” piebilda Valsts prezidents.
Runājot par Latvijas pilsonības iegūšanas tendencēm, Valsts prezidents atzina, ka pēdējo septiņu gadu periodā naturalizācijas rādītāji krasi samazinās, bet vienlaikus arī nepilsoņu skaits turpina samazināties, šobrīd esot 14,1% apmērā, kas salīdzinājumā 1996.gadā bija 29,4% no kopējā iedzīvotāju skaita. A.Bērziņš darīja zināmu, ka Visaugstākais nepilsoņu skaits pēc vecuma grupām ir grupā virs 50 gadiem, viszemākais jauniešu vidū. Zīmīgi, ka aptuveni 21% vecāku pieteikumu bērnu pilsonībai neaizpilda nezināšanas dēļ, bet ap 17% to dara apzināti, lai ģimene varētu bez vīzām ceļot uz NVS valstīm. Valsts prezidents atsaucās uz savu neseno vizīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kur saņēma informāciju, ka vēlmi naturalizēties pēc aptaujas datiem pauž viena ceturtā daļa nepilsoņu, bet Latgalē šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 16%. Vienlaikus ievērojama daļa nepilsoņu vēlas dubultpilsonību, tādējādi baudot visas pilsoņiem pieejamās sociālās garantijas gan Latvijā, gan Krievijā. Zīmīgs ir faktors, ka vairākums nepilsoņu vecumā no 55 gadiem izvēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem sociālo garantiju dēļ – lai saņemtu Krievijas vecuma pensiju, kas pienākas no šī vecuma, un vienlaikus arī turpinātu strādāt Latvijā.
Sarunas gaitā Valsts prezidents Eiropas Padomes ģenerālsekretāru informēja par Mazākumtautību padomes darbu, kā arī nesen notikušo sanāksmi ar mazākumtautību skolu jaunatnes piedalīšanos, kas ir viesusi pamatotu optimismu par jaunās paaudzes patriotismu un patieso vēlmi dzīvot saskanīgā Latvijas sabiedrībā.
T.Jaglands atzinīgi novērtēja Latvijas līdz šim paveikto cilvēktiesību jomā, vienlaikus uzsverot, ka satraucoša tendence joprojām ir politiķu, biznesa un mediju varas saistība. Ģenerālsekretārs informēja arī par rudenī gaidāmo EP valstu Cilvēktiesību situācijas ziņojumu, par aktuālākajām problēmām preses brīvības ziņā un atsevišķu EP dalībvalstu satraucošo situāciju politiskās un mediju varas saplūšanā.
