Uzsverot, ka pievienošanās laiks eirozonai ir katras valsts ziņā un Eiropas Komisijas viedoklis par to ir neitrāls, I.Šteinbuka izteica gandarījumu par beidzot sākušos viedokļu apmaiņu Latvijas sabiedrībā, uzsverot, ka jānotiek godīgai sarunai gan par eiro ieviešanas plusiem, gan mīnusiem. I.Šteinbuka pateicās Valsts prezidentam par aktīvo iesaistīšanos sabiedrības diskusijā un pauda cerību, ka Prezidenta, uzņēmēju un zemnieku organizāciju viedoklis tiks sadzirdēts, iedzīvotāju izpratne par kopīgo ES valūtu uzlabosies un tiks gaisināti mīti par eiro ietekmi uz cenu celšanos vai pēkšņu jau zināmā valūtas kursa maiņu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka arī turpmāk aktīvi piedalīsies diskusijās un paudīs savu viedokli par eiro ieviešanas pamatotību Latvijā, vienlaikus atzīstot, ka šī gada pirmais pusgads lielā mērā būs saistīts ar iekšpolitiskām aktualitātēm, kas iespaidos arī sabiedrības noskaņojumu par vai pret eiro. Līdz ar to A.Bērziņš uzskata, ka politiķu atbildība par Latvijas monetāro politiku nākotnē ir ļoti augsta.
Tāpat Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja norādīja, ka runa nav par eiro kā valūtas krīzi, bet gan atsevišķu valstu parādu krīzi, kuras risināšanā Eiropas Savienība pērn ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē.
