Andris Bērziņš
12.oktobrī Briselē tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas, Valsts prezidents Andris Bērziņš un deputāti apmainījās viedokļiem par šī brīža Latvijai aktuālākajiem jautājumiem nākamās finanšu perspektīvas kontekstā, kā arī eirozonas problēmu risināšanas iespējām un Baltijas valstu sadarbību infrastruktūras un enerģētikas projektos.

 

Visi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā bija vienisprātis, ka no Eiropas Savienības (ES) saņemtais lauksaimniecības tiešmaksājumu piedāvājums ir Latvijai nepieņemams un ir vairāk politiski, ne ekonomiski pamatojams. Deputāti atzina, ka Latvijai ir būtiski izvirzīt maksimālas prasības savas pozīcijas aizstāvēšanai un kopīgi ar Baltijas valstīm iestāties par to realizēšanu.

 

Arī attiecībā uz kohēzijas politikas nākotnes uzstādījumiem, kas Latvijai draud ar 20% finansējuma samazinājumu laikā, kad kohēzijas fondu apjomu plānots palielināt par 8%, ir acīmredzami netaisnīgs risinājums, pret kuru pašlaik iestājas visi Latvijas deputāti un ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa aizsākto aktīvo sarunu pozīciju Briselē, aicina prezidentu turpināt šādu taktiku, izsakot pateicību par jau paveikto. Deputāti atzina, ka Valsts prezidenta klātbūtne tiešās sarunās Briseles institūcijās ir ļoti nozīmīga, pastiprinot arī deputātu paustos viedokļus un nostājas. 

 

Latvijas deputāti pauda uzskatu, ka struktūrfondu apjoma samazināšana mūsu valstij nav pamatota arī tādēļ, ka savā līdzšinējā rīcībā, samazinot budžeta deficītu un pildot starptautiskās saistības, Latvija vienlaikus ir veiksmīgi apguvusi fondus un nebūt nav to ES valstu vidū, kuru fondu apguves tempi ir viskritiskākie.

 

Runājot par infrastruktūras un enerģētikas projektiem Baltijas valstīs, kā nozīmīgākie tika minēti „Rail Baltic 2” un sašķidrinātās gāzes termināla būvniecība, par kuriem Valsts prezidents norādīja, ka to realizēšanā primāri nozīmīga ir ES skaidra pozīcija līdzfinansēšanas jautājumos, bez kuras Latvijas valdībai nav ekonomiska pamata lemt par mūsu valsts dalību šajos projektos. Vienlaikus Andris Bērziņš uzskata, ka Latvijai šie projekti ir būtiski un nozīmīgi nākotnes perspektīvā, tieši tādēļ to īstenošana jāvērtē politiski atbildīgi un ekonomiski objektīvi.

 

Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai ir jāpilda Māstrihtas kritēriji un jāveic visi nepieciešamie sagatavošanās darbi, lai pievienotos eirozonai plānotajā laika periodā, vienlaikus vērtējot finanšu situācijas attīstību ES.

 

Sarunā ar Valsts prezidentu piedalījās visi no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti – Ivars Godmanis, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Mirskis, Alfrēds Rubiks, Inese Vaidere, Tatjana Ždanoka un Roberts Zīle.