Sarunā gan Valsts prezidents, gan deputāti bija vienisprātis, ka Latvijai ir būtiski saglabāt iepriekšējā periodā saņemto fondu finansējumu, jo tas ir palīdzējis pārvarēt ekonomisko krīzi un lielā mērā nodrošināt ekonomikas izaugsmi Latvijā. Tādēļ to nebūtu pamatoti samazināt arī nākamajā pārskata periodā. Papildinot šo domu Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajā diskusijā Eiropas parlaments ir Latvijas un Baltijas valstu sabiedrotais, jo parlamenta versijā jau šobrīd kohēzijas likumdošanā ir iebalsots nosacījums, kas faktiski nozīmē, ka Baltijas valstīm fondu apjoms pienāktos ne mazāks kā līdz šim. Tomēr deputāti norādīja, ka priekšā ir vēl smagas diskusijas un parlamentam ir jāspēj saglabāt sava pozīcija nemainīga.
Savukārt Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete piebilda, ka Eiropas parlaments ir Latvijas un Baltijas valstu sabiedrotais jautājumos par lauksaimniecības tiešmaksājumiem. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šobrīd notiekošās diskusijas, kas var ieviest ievērojamas korekcijas lauksaimniecības tiešmaksājumu vai tā dēvētā pirmā pīlāra naudas apjomos, būs ļoti nopietnas un vieš arī zināmas bažas, vai Eiropas politiķi varēs pildīt savus politiskos solījumus, ko devuši ES dalībvalstīm. Vienlaikus no Latvijas ievēlētie Eiroparlamenta deputāti uzsvēra, ka darījuši līdz šim un arī turpmāk darīs visu iespējamo, lai lauksaimniecības tiešmaksājumu apjoms Baltijas valstīm būtu vismaz Rumānijas līmenī.
Sarunā ar Eiroparlamenta deputātiem Valsts prezidents pārrunāja arī Latvijas virzību uz eirozonu, kas šobrīd no ekonomiska jautājuma kļūst arī par ģeopolitisku jautājumu un ir nozīmīgs Latvijas attīstībai nākotnē ES ietvaros.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents un deputāti pieskārās arī jautājumam par Latvijas iekšpolitiku, tai skaitā par augstākās izglītības reformēšanas gaitu, par enerģētikas projektiem Baltijas reģionā.