Uzsākot sarunu Bundestāga prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas un Baltijas valstu iestāšanās ceļu un dalības gaitu Eiropas Savienībā, atzīstot, ka, ja visas iestāšanās būtu notikušas tik veiksmīgi kā tas notika ar trim Baltijas valstīm, tad ES šobrīd būtu daudz stabilāka. Andris Bērziņš pateicās par iespēju tikties ar Bundestāga prezidentu un pārrunāt gan Latvijai, gan Eiropai tik svarīgos jautājumus un uzsvēra: „Mēs neesam pieticīgi, bet mēs esam pacietīgi. Mēs esam sasnieguši tādu līmeni, lai ietu tālāk un stiprinātu attiecības ar mums tik nozīmīgu valsti kā Vācija vairākās jomās, bet jo īpaši izglītības jomā. Mēs esam tādā attīstības punktā, kad jāpasmeļas no attīstītajām valstīm zināšanas un pieredze, lai atrastu savu ceļu un kļūtu par konkurētspējīgu valsti.”
Vienlaikus Valsts prezidents pateicās Vācijai par atbalstu Latvijas vēlmei iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un par atbalstu jaunā daudzgadu budžeta ietvara jautājumos, kas skar lauksaimniecības tiešmaksājumus un struktūrfondu līdzekļus. „Mums nav jautājumu un diskusiju par to, vai dalība ES bija pareizs lēmums. Mēs esam daudz sasnieguši krīzes pārvarēšanā un šobrīd tuvojamies Māstrihtas kritēriju izpildei. Vienlaikus mums ar savu rīcību ir jāpierāda , ka šis ir ilgtspējīgs process,” – piebilda Valsts prezidents.
Vērtējot Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, Andris Bērziņš pauda pārliecību, ka divu līdz triju gadu laikā Vācija no trešā lielākā Latvijas tirdzniecības partnera kļūs par pirmo lielāko tirdzniecības partneri, uzsverot, ka sadarbībā ar Vāciju Latvijas jūtas pietiekami stabili un droši. Norberts Lammerts vairākkārt uzsvēra, ka visas ES dalībvalstis no dalības šajā organizācijā ir ieguvējas gan politiski, gan ekonomiski. To pamatojot, viņš sacīja, ka tas ir skaidrs un nav apstrīdams: „Ikviena ES dalībvalsts ir ieguvēja, tikai atšķirība ir tā, ka ir valstis, kuras to zina, un ir tādas valstis, kas izliekas, ka to nezina.”
Argumentējot Vācijas parlamenta lomu ES svarīgu jautājumu lemšanā, parlamenta priekšsēdētājs atbildēja uz jautājumu, ko Vācijas parlaments sagaida no ES nākotnē: „Mēs runājam par līdzekļu izmantošanas mērķiem. Nereti izmantošana nepalielina konkurētspēju nekādā veidā. Tā ir labi domāta, bet konkurētspēja no izmantošanas veida nepieaug, tomēr tai jābūt galvenajam izmantošanas nosacījumam.” Andris Bērziņš, atbalstot šādu Norberta Lammerta viedokli, informēja, ka vakar, tiekoties ar Latvijas valdības vadītāju Valdi Dombrovski, pārrunāja Nacionālo attīstības plānu 2014-2020, kas pamatos vērsts uz to, lai Latvija varētu pelnīt krietni vairāk nekā līdz šim. „Latvijai ir jāspēj krietni vairāk pelnīt, ne tikai labi izskatīties. Tas ir Latvijas izdzīvošanas jautājums arī tādēļ, lai atgrieztu mūsu cilvēkus, kas ir devušies projām,” – piebilda Valsts prezidents.
Bundestāga prezidents vērtējot līdzšinējās Eiropas Savienības kļūdas arī atzina, ka ES bija pieradusi pie tāda dāsnuma, ko nevar atļauties. Finanšu krīze, viņaprāt, nebūtu pārsteigusi kā dabas katastrofa, ja visi rīkotos pēc noteikumiem. Īpaši Norberts Lammerts atzīmēja, ka no Vācijas Eiropas Savienība sagaida nedaudz vairāk kā no citiem, bet Vācija nesūdzas, jo no šādas attieksmes var būt arī ieguvēja. Latvijas prezidents, papildinot aizsākto domu, pauda viedokli, ka nākotnē ievērojami jāuzlabo ES pārvaldība esošajās struktūrās: „Prasība pildīt solīto pret dažādām valstīm ir bijusi dažāda, atšķirīga. Latvija ir pārāk maza, lai tajā varētu funkcionēt tirgus ekonomika, tādēļ mums ir jāatrod tāds modelis, kurā varam būt konkurētspējīgi.” Savukārt Bundestāga prezidents pie tā piebilda, ka ņemot vērā globalizācijas apstākļus arī Vācija viena nevar aizstāvēt savas intereses, tādēļ tā ir ieinteresēta ES un tās nākotnē, jo tā ir „visu mūsu interesēs”.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents pauda viedokli, ka Latvija ir bijusi uzticams partneris ES dalībvalstīm un Vācijai un tāda būs arī nākotnē: „Latvijas sadarbība ar Jūsu stipro valsti var palīdzēt mums rast pareizo ceļu, lai virzītos uz priekšu.”