Sarunas gaitā tika skarti Latvijai prioritārie jautājumi Eiropas Savienības: nākamā ES budžeta plānošana Kohēzijas politikas un lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī Latvijas gatavošanās prezidentūrai ES. Vienlaikus ārlietu ministrs informēja Valsts prezidentu par Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecības darba uzlabošanas plāniem, ko ārlietu resors veic vienlaikus ar Ekonomikas ministrijas struktūrām.
E.Rinkēvičs uzsvēra, ka turpinās iepriekš aizsākto Latvijas pozīcijas aizstāvēšanu gan Kohēzijas fonda līdzekļu, gan tiešmaksājumu lauksaimniekiem prioritāšu kontekstā, kas pilnībā saskan arī ar Valsts prezidenta pausto nostāju iepriekšējās vizītēs Briselē. Valsts prezidents vienlaikus aicināja ārlietu ministru arī turpmāk piedalīties pie Prezidenta organizētajās daudzpusējās sarunās starp lauksaimnieku organizācijām, zemkopības un ārlietu ministriem, lai pārrunātu sarunu virzību un vienotos par pozīcijām ES nākamā budžeta jautājumos. Ārlietu ministrs atbalstīja šāda sarunu formāta nepieciešamību arī turpmākajā darbā.
Kā vienu no savām prioritātēm ārlietu ministrs izvirzījis starpministriju (Ārlietu un Ekonomikas) koordinācijas uzlabošanu un sadarbības pilnveidošanu jautājumos, kas skar Latvijas ekonomisko interešu pārstāvniecību ārvalstīs. E.Rinkēvičs uzsvēra, ka šobrīd esošais pārstāvniecības modelis dažkārt nepamatoti dublē abu ministriju klātbūtni atsevišķās valstīs, bet citās šādas pārstāvniecības nemaz nav, lai gan būtu nepieciešama un pamatota.
„Būtiski arī tas, lai valdība šiem valsts pārstāvjiem nosaka konkrētus uzdevumus un prasa no viņiem atbildību par paveikto,” uzsvēra ministrs. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja šādu pieeju un aicināja ministru plānotajā sadarbībā iesaistīt arī Valsts prezidenta paspārnē izveidotās Stratēģiskās attīstības komisijas Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei pārstāvjus.
Sarunas gaitā abas puses pārrunāja arī valsts drošības politikas un divpusējo attiecību jautājumus.
