Puses bija vienisprātis, ka situācijas attīstība Ukrainā, īpaši Ukrainas Austrumu rajonos, var eskalēties, radot jaunus drošības draudus reģionā. Valsts prezidents un ārlietu ministrs vienojās arī turpmāk vienotas ārpolitikas ietvaros regulāri apmainīties viedokļiem un turpināt rīkoties ārpolitisko aktualitāšu sakarā, kas pēdējo mēnešu laikā jau noticis, sasaucot trīs Nacionālās Drošības padomes sēdes un tajās iekļaujot ar Ukrainas notikumiem saistītus jautājumus.
Amatpersonas pauda kopīgu pozīciju par to, ka ir nepieciešams uzturēt vienotu Eiropas Savienības (ES) pozīciju arī turpmāk. Kā zināms, ES Padomē ir pieņemti kopīgi secinājumi, kas nosaka ES dalībvalstu attieksmi pret Krieviju. Vienlaikus Valsts prezidents aicināja ministru aktualizēt Latvijas ārpolitiskās nostādnes, ņemot vērā starptautiskās situācijas attīstību, pēc nepieciešamības diskusijās iesaistot kā valdību, tā parlamentu.
Valsts prezidents un ārlietu ministrs pauda vienotu nostāju jautājumos par Latvijas valsts ārējās drošības stiprināšanas nepieciešamību, kā arī ekonomisko risku diversificēšanu, paplašinot Latvijas ārējo ekonomisko partneru loku un ņemot to vērā arī turpmākajā vizīšu plānošanā. Šajā kontekstā liela nozīme tiek piešķirta aprīlī plānotajai Valsts prezidenta un delegācijas oficiālajai vizītei Turcijā, kas ir nozīmīgs NATO sabiedrotais un potenciāls ekonomiskās sadarbības partneris Latvijai, tai skaitā tranzīta koridoru paplašināšanā.
