Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu sarunā tika skarti jautājumi, kas saistās ar tiesas darbu, vienlaikus sniedzot ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Tiesas priekšsēdētājs A.Laviņš uzsvēra, ka tiesā iesniegto pieteikumu skaits ar katru gadu pieaug, kas palielina tiesas noslodzi un vienlaikus liecina par to, ka Satversmes tiesas veikums ir redzams un tiek sabiedrībā novērtēts. Satversmes tiesa saskata par nepieciešamu sniegt arī savu ieguldījumu tajā, lai cilvēktiesību problemātikas jautājumi, kas nonāk tiesā, tiktu novērtēti arī nacionālā līmenī.
Pārrunājot pēdējā laika aktualitātes, ar kurām nākas saskarties Satversmes tiesai, A.Laviņš informēja, ka tā acīmredzami būs enerģētikas joma, par kuru tiesa jau ir saņēmusi vairākus pieteikumus un kuru izskatīšana jau plānota tiesas darba kalendārā. Valsts prezidents atzina, ka ar enerģētikas jomu saistītie jautājumi šobrīd ir ļoti aktuāli arī politiskajā dienas kārtībā un šajā jomā pieļautās kļūdas ir jālabo ne tikai ar tiesas, bet arī ar Eiropas Savienības un ikvienas konkrētas valsts politiķu iesaisti.
Puses pārrunāja arī 5.februārī pieņemto Satversmes tiesas spriedumu vēlētāju apvienību lietā, kurā Satversmes tiesa atzina, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta 1.daļa atbilst Satversmes 91. Un 101.pantiem. Proti, vēlētāju apvienībām netiek pieļauts iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par pieciem tūkstošiem, kā arī republikas pilsētās. Tiesas priekšsēdētājs vienlaikus uzsvēra, ka arī Valsts prezidenta iniciatīvas, kas ir vērstas uz politisko partiju stiprināšanu Latvijā, ir saskanīgas ar atziņām Satversmes tiesas konkrētajā spriedumā. „Politiskās partijas ir demokrātijas balsts,” teica A.Laviņš.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par Satversmes tiesas starptautiskās sadarbības šā gada aktualitātēm, tostarp Vācijas Federatīvās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vizīti Latvijā. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Satversmes tiesas ieguldījumu valsts tiesību sistēmas stiprināšanas jomā, kā arī starptautiskās sadarbības iniciatīvās ar citu valstu tiesām.
Savukārt, runājot par šogad izskatāmajām lietām, sarunas dalībnieki citastarp pieskārās arī izglītības un zinātnes attīstības problēmām, proti, izglītības sistēmas trūkumiem un nepietiekamajam zinātnes finansējumam. Satversmes tiesa, gatavojot lietas izskatīšanai, ir saskārusies ar grūtībām ekspertu piesaistīšanā, secinot, ka grūtību pamatā ir minētās izglītības un zinātnes problēmas.
Sarunā piedalījās Satversmes tiesas tiesneši - Aldis Laviņš ,Dr.iur. Uldis Ķinis , Dr.iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr.iur. Kristīne Krūma, Dr.iur. Kaspars Balodis, tiesību doktore (Ph.D.) Ineta Ziemele.