8. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits piedalījās Tieslietu padomes sēdē, pārrunājot aktuālos jautājumus tiesu sistēmā un attīstot dialogu starp divām konstitucionālajām varām – tiesu varu un Valsts prezidenta institūciju.
Tikšanās laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka “tiesiskā valstī ir svarīgs tiesu varas dialogs ar citiem konstitucionālajiem orgāniem, un Tieslietu padome ir piemērota platforma šādam dialogam”.
Tieslietu padomes sēdē Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepazīstināja Valsts prezidentu ar Tieslietu padomes darbu iepriekšējā gadā, 2022. gada prioritātēm un izaicinājumiem. Diskusijas laikā tika pārrunāta jauno tiesnešu atlases un viņu profesionālās piemērotības tiesneša darbam novērtēšanas kārtības pilnveide, kā arī Saeimas pilnvaras tiesnešu apstiprināšanā amatā. Īpaša uzmanība tika veltīta pirmās instances tiesas tiesnešu apstiprināšanas kārtībai, kad Saeima divreiz balso par jauno tiesnesi, vispirms ieceļot to amatā uz trim gadiem un pēc tam apstiprinot amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tāpat tika aktualizēta vajadzība pilnveidot procedūru, kādā veidā Satversmes tiesas tiesnesis pēc sava pilnvaru termiņa beigām varētu turpināt tiesneša darbu Augstākajā tiesā.
Lai sekmētu sadarbību starp valsts varas elementiem, E. Levits rosināja pilnveidot Satversmes tiesas spriedumu izpildes mehānismu. Šajā ziņā Valsts prezidents izteica ieteikumu atgriezties pie idejas atjaunot Ministru kabineta pārstāvja Satversmes tiesā amatu Tieslietu ministrijā, tādējādi radot institucionālu ietvaru dialogam starp Satversmes tiesu, Ministru kabinetu un Saeimu par spriedumu izpildi, koordinējot izpildvaras institūciju sadarbību saziņā ar Satversmes tiesu, kā arī pārstāvot Ministru kabinetu Satversmes tiesas procesā.
