Piektdien, 26.septembrī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču un Tadžikistānas Republikas prezidentu Emomali Rahmonu. Abu tikšanos gaitā apspriesta virkne aktuālu starptautiskās politikas jautājumu, kā arī valstu divpusējās attiecības un sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.
Tiekoties ar Serbijas Republikas prezidentu Borisu Tadiču, pārrunāta abu valstu divpusējo attiecību perspektīva, ņemot vērā, ka attiecības valstu starpā bija kļuvušas īpaši mazaktīvas kopš Latvija atzina Kosovas neatkarību. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta aktivizēt diplomātiskos sakarus un nozīmēt Latvijas nerezidējošo vēstnieku Serbijā.
Sarunas gaitā pārrunāta arī Balkānu reģiona nākotne un veidi, kā panākt reģiona integrāciju Eiropas Savienībā, tādejādi panākot mieru un stabilitāti ilgtermiņā. Kā uzsvēra Valsts prezidents, institucionālās reformas valsts pārvaldē, tiesu sistēmā un ekonomikā ir būtisks priekšnosacījums Serbijas integrācijai ES kopīgajā telpā, turklāt būtiski, lai reformu procesā tiktu izvērtēti nesenās vēstures notikumi un to sniegtās mācības nākotnei.
Tāpat piektdien notika Valsts prezidenta un Tadžikistānas Republikas prezidenta Emomali Rahmona divpusējā tikšanās. Sarunas gaitā Valsts prezidents uzsvēra Centrālāzijas un Kaukāza reģiona būtisko lomu enerģijas un derīgo izrakteņu tirgū, jo, kā teica Valsts prezidents, „pēc konflikta Gruzijā Centrālāzijas reģions ieņems aizvien būtiskāku lomu enerģijas tirgū, savukārt Kaukāza valstis var kļūt par nopietnu tranzīta alternatīvu Centrālāzijas dabas resursu tranzīta ceļā uz Dienvideiropu. Tāpēc būtiski pielikt visas iespējamās starptautiskās sabiedrības pūles, lai šajos reģionos nodrošinātu mieru, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā”.
Tikšanās gaitā pārspriesta arī abu valstu divpusējo attiecību dinamika un turpmākas ekonomiskās sadarbības iespējas. Kā norādīja Valsts prezidents, sadarbībai valstu starpā jābalstās uz savstarpējās intereses un vērtības respektējošu līgumtiesisko bāzi.
Tāpat sarunas gaitā apspriesti notikumi reģionā - Afganistānā un Pakistānā - un to ietekme uz Dienvidāzijas reģiona turpmāko attīstību. Prezidenti dalījās pārdomās par galvenajiem izaicinājumiem Afganistānas valstiskuma stiprināšanā un ekonomikas attīstībā, kā galvenos problēmjautājumus uzsverot drošības situāciju un narkotisko vielu ražošanas un tranzīta apkarošanu.