Tieši pirms 60 gadiem, 1963. gada 5. decembra rītā, Rīgā, tagadējā Radio ielā, B. Javoišs uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano karogu 76 metru augstajā radiotornī blakus toreizējai pilsētas milicijas pārvaldei. Šis datums tika izraudzīts apzināti un simboliski, jo padomju varas okupācijas laikā 5. decembrī atzīmēja PSRS Konstitūcijas dienu. B. Javoišam tobrīd bija 22 gadi, viņš bija Rīgas Aviācijas institūta pirmā kursa students. Pēc kāpiena torņa pakājē B. Javoišs tika apcietināts un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, ko izcieta Mordovijas lēģeros. Ieslodzījuma gadus viņš vadīja kopā ar Gunāru Astru, Jāni Ziemeli, Knutu Skujenieku un vēl daudziem citiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Bruno Javoišs ir absolvējis Rīgas 50. vidusskolu. Pēc soda izciešanas 1971. gadā B. Javoišs pārcēlās uz dzīvi Tartu. Tartu Universitātē B. Javoišs ieguva mākslas vēstures zinātnieka specialitāti. Pēc Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas B. Javoišs nodibināja un vadīja Dienvidigaunijas latviešu biedrību, kurā tolaik apvienojās ap 100 Latvijas tautiešu. Pateicoties vadītāja un biedrības aktivitātēm, tika atjaunoti Pirmā pasaules kara Latviešu strēlnieku un bēgļu kapi Tartu Jaunajos Jāņa kapos. B. Javoiša kungs arī šobrīd dzīvo Tartu, bet regulāri brauc uz Latviju, piedalās dažādos nacionāli patriotiskos pasākumos.
Bruno Javoišs kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un sabiedriskais darbinieks ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zeltītu goda zīmi un ir Viestura ordeņa komandieris.
