Vizītes turpinājumā paredzēta dalība Viņa Majestātes imperatora Naruhito un imperatores Masako svinīgajā kronēšanas ceremonijā un pasākumos Imperatora pilī, vairākas divpusējas tikšanās, kā arī uzstāšanās Vasedas Universitātē ar lekciju “Latvijas skatījums uz mūsdienu izaicinājumiem, ar ko sastopas demokrātiskās iekārtas”.
Valsts prezidenta darba vizītes Japānā pilna darba kārtība.
Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Japānas latviešu kopienas pārstāvjiem, Japānas jauktajam korim “Gaisma” un latviešu valodas studentiem Latvijas vēstniecībā Japānā
Ļoti cienītā vēstnieces kundze!
Dārgie vēstniecības darbinieki!
Dārgie tautieši!
Mīļie draugi!
Man ir liels gods šodien būt šeit, pie jums. Man ir patīkami redzēt, ka tik tālu no Latvijas tiek runāts un dziedāts latviski un ka šeit ir neliela latviešu valodas un kultūras “saliņa”. Kā jau vēstniece teica, valoda un kultūra ir ļoti spēcīgs identitātes avots gan japāņu tautai, gan latviešu tautai.
Mūs vieno arī kāds cits elements. Proti, mēs ar kundzi pagājušajā gadā bijām Japānā un apceļojām vairākas vietas. Es konstatēju, ka japāņiem ir ļoti svarīga daba un atbildība par to. Tas arī vieno latviešu un japāņu tautas, jo latviešiem no visām Eiropas tautām ir samērā īpaša attieksme pret dabu, kas arī atspoguļojas Latvijas konstitūcijā.
Japānas un Latvijas attiecības ir gandrīz tikpat senas kā Latvijas valsts. Latvijas valsts, protams, ir daudz jaunāka par Japānu. Mēs nupat svinējām mūsu 100 gadus, un tikpat ilgas ir arī Latvijas un Japānas politiskās un diplomātiskās attiecības.
Japāna bija viena no tām pirmajām valstīm, kura atzina nesen nodibināto Latvijas valsti. Drīz pēc tam Japāna atvēra arī savu vēstniecību Latvijā, līdz ar to bijām viena no nedaudzajām Ziemeļeiropas valstīm, kur Japānai bija sava vēstniecība. Šī vēstniecība spēlēja nozīmīgu lomu 1940. gadā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Japānas vēstniecība palīdzēja izbēgt virknei apdraudētu latviešu politiķu un diplomātu, kuri vēlāk būtu nonākuši Sibīrijā. Japāna nekad nebija atzinusi Baltijas valstu okupāciju, un drīz pēc tam, kad Latvija atguva savu neatkarību, Rīgā tika atjaunota Japānas vēstniecība.
Politiskās un ekonomiskās attiecības starp Japānu un Latviju ir ļoti labas un ciešas, un “īpaša rozīnīte” ir tieši šīs kulturālās attiecības. Mēs ar kundzi ievērojām kori “Gaisma”, kas pērn gāja Dziesmu un Deju svētku gājienā. Es pateicos jums par līdzdalību mūsu Dziesmu un Deju svētkos un domāju, ka tas viss pierāda, ka, neraugoties uz attālumu, mums ir ļoti labas un ciešas attiecības.
Mēs ar kundzi esam ieradušies Japānā, lai piedalītos Viņa Majestātes imperatora Naruhito un imperatores Masako svinīgajā kronēšanas ceremonijā. Man būs arī tikšanās ar Japānas Ministru prezidentu V. E. Šinzo Abi (H. E. Mr Shinzo Abe). Tas nozīmē, ka mūsu attiecības patiešām ir ļoti draudzīgas un ciešas, un es domāju, ka tā tas būs arī nākotnē. Protams, vissvarīgākais ir tas, ka jūs esat šeit un jūs piedalāties šajā pasākumā. Tas nozīmē, ka jums ir svarīga gan Latvija, gan Latvijas attiecības ar Japānu. Es pateicos jums par līdzdalību šajā pasākumā. Lai jums veicas!
