Uzrunājot Čikāgas latviešu organizāciju pārstāvjus Valsts prezidents raksturoja ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, kā arī uzsvēra, ka ASV Latvijai ir bijis uzticams stratēģiskais partneris jau kopš neatkarības atgūšanas, tomēr ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm varētu būt daudz plašāka un tās potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. „Pārvarot ekonomisko krīzi Latvija ir sasniegusi pietiekamu stabilitāti. Par to liecina arī šī gada pirmā ceturkšņa izaugsmes rezultāti, tomēr krīzes pārvarēšanas veids ir radījis arī negatīvas sekas un uzdevumus, kas jārisina nekavējoši,” atzina A.Bērziņš un kā būtiskākos uzdevumus minēja ēnu ekonomikas izskaušanu, iekšējā tirgus pieprasījuma atjaunošanas nepieciešamību un bezdarba mazināšanu. „Valdība jau šobrīd veic pasākumus situācijas uzlabošanai, paziņojot par nodokļu samazināšanu. Tomēr valsts aktīvāko iedzīvotāju aizbraukšana no valsts vēl nebūt nav beigusies. Ja mēs nekavējoši nerīkosimies, lai šo procesu apturētu, tas būs ceļš uz nekurieni,” atzina Valsts prezidents.
Komentējot situāciju eiro zonā un Eiropas Savienībā, Valsts prezidents pauda viedokli, ka negatīvie procesi tajā var ietekmēt arī Latviju, tomēr Latvijas mērķis izpildīt Māstrihtas kritērijus un 2014.gadā pievienoties eiro zonai paliek nemainīgs. To nosaka arī lata piesaiste eiro valūtai.
Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka Baltijas valstu sadarbība ekonomisko un jo īpaši enerģētikas jautājumu risināšanā varētu būt daudz labāka un konstruktīvāka nekā tā bijusi līdz šim. „Diemžēl, jāatzīst, ka īsti nespējam nodrošināt aktuālajos jautājumos nepieciešamo vienotību Baltijas reģionā. Mūsu turpmākā spēja vienoties ir ļoti, ļoti būtiska gan katrai valstij, gan visam reģionam. Turklāt sadarbība ar Poliju ir faktors, kas jāņem vērā, jo Polija ir ļoti nozīmīgs partneris Baltijas valstīm,” pauda Valsts prezidents A.Bērziņš.
Čikāgas latviešu organizāciju pārstāvji uzdeva jautājumus par krīzes pārvarēšanu makroekonomiskajos rādītājos un reālajā dzīvē, uz ko A.Bērziņš atbildēja, ka krīze ir pārvarēta, tomēr nekas vēl nav beidzies un valstij šobrīd jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu labākos apstākļus tiem, kas paši to nevar sev nodrošināt. Savukārt aktīvākajiem sabiedrības pārstāvjiem ir jārada pamats un iespējas darboties, jo aktīvākajā sabiedrības daļā tikai no pašu iniciatīvas būs atkarīga katra indivīda nākotne. Valsts prezidents atbildēs skaidroja arī pilsonības iegūšanas iespējas bērniem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs, kā arī Latgales reģiona ekonomiskās un politiskās aktualitātes. A.Bērziņš atzina, ka lielākā daļa no problēmu tematiem, kas tiek piedēvēti Latgalei, ir politiski inspirēti un uzturēti.
Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents aicināja klātesošos līdzdarboties Latvijai nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī uzsvēra, ka tikai izglītotas nākamās paaudzes varēs palīdzēt Latvijas izaugsmei un stiprināt to. Valsts prezidents pasniedza grāmatu dāvinājumu Krišjāņa Barona skolas bibliotēkai, kā arī rudzu maizes klaipus un medu visiem klātesošajiem latviešu organizāciju pārstāvjiem.
