Pēc prezidenta sacītā, tehnoloģiskais progress rada lielas iespējas publiskajā telpā un arī valstu digitālo pakalpojumu jomā, tomēr tas nozīmē arī iespējamu kiberapdraudējumu un izaicinājumus starptautiskajai likumdošanai tikt līdzi laikam. Tāpat pieminams apdraudējums, ko dažādā veidā var izsaukt klimata pārmaiņas. “Drošība maksā, bet tas ir mūsu visu Eiropas valstu interesēs,” izteicās prezidents.
E. Levits pievērsa kolēģu uzmanību arī tādam jautājumam kā Eiropas kultūru dažādības un mazo valodu nākotne. “Šodien Eiropas Savienības kopējā tirgū lielu lomu ieņem tikai pāris valodas, bet tehnoloģiskais progress paredz jaunas iespējas, kā izmantot mākslīgā intelekta sniegumu mašīntulkošanas jomā, kas palīdzētu lielākai sociālai vienlīdzībai starp ES pilsoņiem,” sacīja prezidents. Jāpiebilst, ka Latvijas kompānija “Tilde” ir sasniegusi pasaules atzinību, trīskārt iegūstot Pasaules Mašīntulkošanas balvu.
Savukārt, runājot par Eiropas ekonomiskajiem un migrācijas jautājumiem, Latvijas prezidents uzsvēra solidaritātes vērtību, kas ietverta arī Latvijas Satversmē. Tāpat E. Levits akcentēja patiesas kohēzijas nepieciešamību ES, kā arī nepieciešamību stiprināt Eiropas sociālo pīlāru, jo to šodienas apstākļos sagaida Eiropas pilsoņi.
Sanāksmes noslēgumā Valsts prezidents Egils Levits rosināja ES dalībvalstis tuvāko piecu gadu laikā apsvērt ES pamatlīgumu atjaunināšanu atbilstoši laikmeta vajadzībām ārlietu, drošības un citās jomās. E. Levits uzsvēra: “Kopš Lisabonas līguma pieņemšanas ir pagājuši 10 gadu, un laikmeta modernie izaicinājumi liek atjaunināt ES pamatlīgumus atbilstoši mūsdienu realitātei.”
Atēnu deklarācija, 2019. gada 11. oktobris
Mēs, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Latvijas, Maltas, Polijas, Portugāles un Slovēnijas valstu vadītāji, tradicionāli tiekoties ikgadējā sanāksmē demokrātiskas, civilizētas Eiropas šūpulī un vēstnesī – Atēnās, vēlamies atkārtoti paust un papildināt 2019. gada 9. maijā – 2019. gada Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanu laikā – publiskoto “Uzsaukumu Eiropai”.
Nesen notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti ļauj ar cerībām lūkoties Eiropas nākotnē, jo vēlētāju balsojums liecina par nepārprotamu atbalstu Eiropai – pamatvērtībām un principiem, uz kuriem balstās Eiropas Savienība. Liela daļa Eiropas iedzīvotāju izlēma uzticēties politiskajiem spēkiem, kas vēlas turpināt veidot Eiropas Savienību. Tomēr mūsu kopīgais pienākums ir arī turpmāk arvien aktīvāk aizstāvēt ciešāku, uz vienotām vērtībām balstītu Eiropas valstu saliedēšanos un integrēšanos, ievērojot arī zemāk izklāstītos argumentus.
Integrēšanās process ļauj Eiropai, kas ir piedzīvojusi divus nežēlīgus pasaules karus, kurus izraisīja savstarpēji konfliktējošu imperiālistisku ambīciju un citu radikālu ideoloģiju sadursmes, īstenot gadsimtiem loloto sapni par miermīlīgu līdzāspastāvēšanu. Tomēr mēs joprojām nevaram uzskatīt mieru, brīvību un labklājību par pašsaprotamu. Mums visiem ir ārkārtīgi svarīgi arī nākotnē kopīgi un aktīvi aizstāvēt vienu no mūsu augstākajiem ideāliem – vienotu Eiropu bez savstarpējā naida.
Eiropas Savienība tika izveidota, pateicoties brīvprātīgai Eiropas valstu iedzīvotāju vēlmei apvienoties, lai aizstāvētu tādus principus kā brīvība, līdztiesība, solidaritāte, demokrātiskums, taisnīgums starp dalībvalstīm un to iekšienē. Šāda valstu savienības izveide ir bezprecedenta gadījums Eiropas vēsturē.
Daudziem, kuri dzīvo Eiropā, it īpaši jaunajai paaudzei, piederība Eiropas pilsoņu saimei ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Mīlēt savu ciemu, pilsētu, reģionu vai valsti tikpat lielā mērā kā visu pārējo Eiropu nav nekas pretdabisks.
Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Savienība ir nonākusi līdz šim nepieredzēti smagā situācijā. Pirmo reizi, kopš Eiropas integrācijas uzsākšanas, mēs dzirdam balsis, kas aicina atcelt vienu vai vairākus integrēšanās procesā panāktos rezultātus, piemēram, kustības brīvību vai atteikties no kopīgām institūcijām. Pirmo reizi Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē viena no tās dalībvalstīm ir izteikusi vēlmi pamest savienību. No otras puses, mēs dzirdam vēlmi redzēt aktīvāku integrēšanās procesu Eiropas Savienībā vai eirozonā, kā arī aicinājumus veidot Eiropu, kuras attīstība notiek dažādos tempos.
Eiropas iedzīvotāju un dalībvalstu, kā arī mūsu – valstu vadītāju – starpā pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kā risināmi minētie jautājumi. Tomēr mēs visi atzīstam, ka vēlamies redzēt tālāku Eiropas integrāciju un vienotību. Mēs vēlamies, lai Eiropā pastāvētu izveidotā savienība. Mēs spēsim atrisināt sarežģītos mūsdienu uzdevumus tikai tad, ja mums būs stabila valstu savienība, kurā notiks aktīva savstarpējā sadarbība. Klimata pārmaiņu ietekme, terorisms, ekonomikas globalizācija un migrācija ir jautājumi, kas skar un kuru risināšana nav tikai atsevišķu dalībvalstu pienākums. Veiksmīga minēto jautājumu risināšana un tālāka virzība uz ciešāku savstarpējo ekonomisko, sociālo integrāciju un attīstību ir atkarīga no mūsu kā līdzvērtīgu partneru spējas sastrādāties dažādu institūciju ietvaros.
Tādējādi mums ir jāveido spēcīga, iekļaujoša Eiropas Savienība – savienība, kuras darbību garantē kopīgas un vienotas iestādes, savienība, kas pastāvīgi kritiski vērtē paveikto un spēj reformēties, savienība, kuras pamats – neatņemama sastāvdaļa – ir tās iedzīvotāji un dalībvalstis.
Eiropai pašreizējos apstākļos ir nepieciešams aktīvs politiskais dialogs par vēlamajiem tālākās attīstības variantiem, dialogs, kas aizsākās 2017. gada 25. martā ar Romas deklarācijas pieņemšanu. Eiropa ir vieta, kur tiek cienīti visdažādākie un atšķirīgākie viedokļi un novatoriski piedāvājumi. Mēs nevaram pieļaut, ka Eiropas valstis no līdzvērtīgiem partneriem atkal pārvēršas par konkurentiem, jo tas būtu uzskatāms par soli atpakaļ pretim šauru, savstarpēji pretrunīgu interešu aizstāvībai un atteikšanos no stabilas, kopīgas nākotnes veidošanas uz mūsu vārīgās planētas. Šī gada Atēnu sanāksme un plānotās sanāksmes nākotnē būs vērstas uz minētā dialoga padziļināšanu, izvēršanu un daudzpusīgumu.
