Vizīti Valsts prezidents uzsāka kopā ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Aivaru Lācaru noliekot ziedus pie pieminekļa „Koklētājs”. Pēc tam Andris Bērziņš viesojās uzņēmumā „Talsu piensaimnieks”, iepazīstoties ar uzņēmuma darbību un nākotnes iecerēm. Apmeklējuma laikā Andris Bērziņš atzina, ka šis ir viens no Latvijas piena pārstrādes veiksmīgākajiem uzņēmumiem, kura plāni par ražošanas paplašināšanu ir pilnībā pamatoti, jo tiem Latvijas uzņēmumiem, kas veiksmīgi pārdzīvojuši ekonomisko krīzi, šobrīd nepieciešams strauji paplašināt ražošanas apjomus un meklēt jaunus noieta tirgus. Šai ziņā Valsts prezidents rosināja domāt par plašāku sadarbības plānu veidošanu nozares līmenī, lai varētu veiksmīgāk strādāt ārpus Latvijas.
Tiekoties ar novada deputātiem, Aivars Lācarus izklāstīja novada attīstības plānus un aktuālākos jautājumus, kas tiek risināti. Kā galvenā sarunas tēma iezīmējās jautājums par izglītību, konkrētāk pievēršoties profesionālās izglītības attīstībai. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Talsu lēmumu uzsākt profesionālās skolas sadarbību ar Rīvas Valsts tehnikumu, kas dotu pamatu gan labākai mācību bāzei, gan pedagogu izvēlei. Sarunā Andris Bērziņš vairākkārt uzsvēra to, ka pašvaldības loma un iesaiste profesionālās izglītības attīstībā novados pieaugs, jo tikai vietējā vara labi pārzina novada ražotāju un pakalpojumu sniedzēju vajadzības darbaspēka tirgū.
Vēlāk Valsts prezidents atbildēja uz talsenieku jautājumiem par vakardien atklātās Pasaules Koru olimpiādes norisi Latvijā, uzsverot, ka Latvijas muzikālā izglītība ir pasaules līmenī, ko pierāda ne tikai šīs olimpiādes norise Latvijā, bet arī Dziesmu svētku tradīcija, kā arī virkne pasaules līmeņa mūzikas zvaigžņu, kas izglītību ieguvušas Latvijā. Talsu iedzīvotāji iztaujāja Valsts prezidentu arī par administratīvi teritoriālās reformas rezultātu vērtējumu Latvijā un nākotnes perspektīvām, uz ko Andris Bērziņš atbildēja, ka viņa skatījumā vēl novadu veidošanas posms nav beidzies. „Ir daudz neloģisku un nepabeigtu risinājumu. Manā uzskatā novadiem ar dažiem izņēmumiem tomēr būtu jāsakrīt ar bijušo rajonu dalījumu. Savukārt, otro līmeni jeb apriņķu dalījumu, manuprāt, Latvijā nav nepieciešams ieviest,” atzina Valsts prezidents, piebilstot, ka vēl viens līmenis veidotu vēl vienu birokrātisku struktūru līmeni valstī, kas nav nepieciešams. Valsts prezidents tika iztaujāts arī par izglītības perspektīvām Latvijā, jauno Eiropas struktūrfondu plānošanas periodu un naudas pārdali tajā, gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un jaunu partiju rašanos, kā arī Latvijas nākotnes vīziju. Valsts prezidents prognozēja, ka jaunu partiju tapšana vienlaikus rada risku, ka pēc vēlēšanām īsākā vai garākā laika posmā daudzas no tām var beigt savu darbību, vienlaikus piebilstot, ka noteikti veidosies arī partiju apvienības. Bet faktu, ka konkurence politiskajā laukā pieaug, Valsts prezidents vērtēja pozitīvi. Noslēdzot tikšanos ar iedzīvotājiem, Andris Bērziņš atzina: „Latvijas lielākais apdraudējums ir emigrācija. Eiropā to sauc par darbaspēka mobilitāti, bet mums tas ir drauds. Tādēļ jārīkojas tā, lai cilvēki vēlētos šeit dzīvot un varētu strādāt.”
Darba pusdienu laikā ar izglītības nozares pārstāvjiem Valsts prezidents turpināja apspriest situācija izglītības jomā. Vizītes ietvaros šodien Valsts prezidents apmeklēja arī Talsu tipogrāfiju un viesosies ģimenes vīna darītavā „Abavas”.
