25. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz tikšanos padomes pārstāvjus valsts augstskolās, kurus izvirzīja darbam š. g. sākumā, lai pārrunātu padomju līdz šim paveikto un tuvākos uzdevumus. Sarunā liels akcents tika likts uz augstskolu attīstību stratēģiju izstrādi, starptautiskās dimensijas attīstīšanu un finansējuma piesaisti augstākajai izglītībai un zinātnei.
Padomju pārstāvji iepazīstināja Valsts prezidentu ar organizatoriskiem un administratīviem jautājumiem, tai skaitā padomes sastāva veidošanu un sadarbības stiprināšanu ar augstskolas vadību un personālu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis: lai augstskolu padomes sasniegtu sev izvirzīto mērķi – veicināt augstākās izglītības Latvijā modernizāciju un konkurētspēju –, būtiski veicināt domu apmaiņu un efektīvu sadarbību starp augstskolu padomēm. Sadarbības modeļa iedzīvināšanā nozīmīgu lomu ieņems arī Valsts prezidenta institūcija, aicinot padomju pārstāvjus uz regulārām sanāksmēm.
Valsts prezidents arī vēlējās uzzināt, kāds ir padomju pārstāvju redzējums par starptautiskās dimensijas stiprināšanu Latvijas augstskolās, tai skaitā ārzemju profesoru un Latvijas diasporas zinātnieku piesaisti gan studiju procesā, gan zinātniskajā darbībā. Bija vienota izpratne par viedokli, ka Latvijā kā mazā valstī augstskolām jādomā, kurās jomās stratēģiski sadarboties un kurās – konkurēt, jo, mācībspēkiem un zinātniekiem sadarbojoties, var veicināt studiju un zinātnes kvalitāti gan Rīgā, gan reģionos.
Tāpat tika pārrunāts vēl aizvien aktuālais jautājums par neatbilstošu valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kas Latvijai kā modernai un nobriedušai 21. gadsimta valstij, domājot par stratēģisku, tālredzīgu un ilgtspējīgu attīstību, ir īpaši nozīmīgi. Valsts prezidents jau iepriekš ir izteicis atzinību par zinātnes finansējuma palielināšanu 2022. gada valsts budžetā, taču uzsver, ka regulāri – ik gadu – valsts budžetā jāliek liels uzsvars uz adekvātu finansējumu zinātnei, tehnoloģiju inovācijām un izglītības sistēmas pilnveidei.
Valsts prezidents Egils Levits, izvirzot pārstāvjus augstskolu padomēm, ir norādījis, ka augstākā izglītība un zinātne ir galvenais valsts attīstības dzinējspēks, tādēļ viens no svarīgākajiem augstskolu padomju uzdevumiem būs noteikt katras augstskolas attīstības stratēģiju: “Zinātnes universitāšu galvenais uzdevums ir nodrošināt starptautiski konkurētspējīgu un izcilu augstāko izglītību un zinātnisko jaunradi, sabalansējot fundamentālos un lietišķos pētījumus. Latvijas Universitātei papildus tam ir arī noteikta nacionālā misija – stiprināt un sekmēt Latvijas kā nacionālas valsts attīstību, īpašu uzmanību pievēršot sociālām, humanitārām un tiesību zinātnēm. Šajā ziņā mākslu un kultūras universitātēm ir līdzīgs uzdevums – rūpēties par latviešu kultūras attīstību, tālāk nodot nacionālās tradīcijas un veicināt jaunradi. Savukārt lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu galvenais uzdevums ir gatavot kvalitatīvus speciālistus mūsu sabiedrībai un tautsaimniecībai, kā arī attīstīt savu zinātnisko kapacitāti, it sevišķi lietišķo pētījumu jomā.”
Ar Valsts prezidentu Rīgas pilī tikās Andris Ambainis, Rīgas Tehniskās universitātes padomes pārstāvis, Andris Grafs, Liepājas Universitātes padomes pārstāvis, Arnis Sauka, Vidzemes Augstskolas padomes pārstāvis, Dace Melbārde, Latvijas Kultūras akadēmijas padomes pārstāve, Kristaps Klauss, Ventspils Augstskolas padomes pārstāvis, Kaspars Putniņš, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes pārstāvis, Laimdota Straujuma, Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomes pārstāve, Mārtiņš Bičevskis, Banku augstskolas padomes pārstāvis, Reinis Bērziņš, Rīgas Stradiņa universitātes padomes pārstāvis, Sandra Rozenštoka, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas padomes pārstāve, Toms Torims, Daugavpils Universitātes padomes pārstāvis, un Valts Ernštreits, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes pārstāvis.
