Šogad 2. martā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek atzīmēta Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres diena. Valsts prezidents Egils Levits nacionālo partizānu piemiņu godināja, piedaloties īpašā atceres pasākumā Stompaku purvā.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents sacīja: “Stompaku kauja ir simbols nacionālajai bruņotajai pretestībai pret okupāciju, kas ilga vēl 10 gadu pēc pašas kaujas. Stompaku partizāni ir vislielākais grupējums, kas jebkad ir bijis Latvijas nacionālās bruņotās pretestības vēsturē. Grupējums, kas nepadevās ienaidniekam un ko ienaidnieks neuzvarēja cīņā. Viņi turpināja pretoties pārspēkam, kas bija pārņēmis visu Latviju. Stompaku partizānu uzvara īstenojās 45 gadus vēlāk – 1990. gadā.”
Tāpat E. Levits atzina, ka tolaik Stompaku partizāni cīnījās vieni: “Viņi cerēja uz Rietumu atbalstu, bet Rietumi toreiz izvēlējās klusēt tāpēc, ka tā bija ērtāk. Neskatoties uz to, Latvijas patriotu nacionālais gars lika pretoties. Šeit faktiski izveidojās brīvās Latvijas saliņa – teritorija, kas bija brīva no okupantiem.”
Vienlaikus Valsts prezidents arī norādīja, ka Latvijas nacionālo partizānu apvienības savos statūtos bija noteikušas, ka tās darbojas saskaņā ar ANO statūtiem un ar Latvijas demokrātisko Satversmi, līdz ar to būdama legāla Latvijas valsts bruņota vienība.
