Valsts prezidents Stambulā uzsver nepieciešamību aktivizēt ES un Centrālāzijas sadarbību

Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien, 30.oktobrī, piedaloties Pasaules ekonomikas foruma Eiropas un Centrālāzijas reģionālās konferences atklāšanā Turcijā un uzstājoties ar uzrunu diskusijā „Līderība mainīgā politiskajā vidē” (Leadership in a Changing Political Landscape), uzsvēra pasaules finanšu un politiskās krīzes ietekmi uz Eiropas un Centrālāzijas sadarbību un, ņemot vērā savu neseno vizīti Centrālāzijā, sniedza savu vērtējumu Eiropas iespējām šajā reģionā.   Valsts prezidents savā uzrunā diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka atrodamies jaunā globālā ekonomikas un finanšu situācijā, kas rada izaicinājumus gan tām valstīm, kas ir pilnībā integrētas pasaules finanšu sistēmā, gan arī tām, kuras globalizācijas procesos ir bijušas atturīgākas. Valstu svarīgākais uzdevums ir meklēt risinājumus šai situācijai, lai veicinātu stabilitāti reģionā un novērstu ilgstošu ekonomikas recesiju.

 

Iesaistoties diskusijā par Eiropas Savienības paplašināšanos, Valsts prezidents uzsvēra: „Pašreiz Eiropas Savienības paplašināšanas procesā deg „dzeltenā gaisma”, kur nepieciešams novērtēt situāciju jaunajos apstākļos, izvirzīt skaidru nākotnes vīziju un vienoties par mērķi. Paplašināšanās ir ne tikai iespējama, tā ir nepieciešama, tāpēc mums visiem jāstrādā kopā ar Turciju, Balkānu valstīm, Ukrainu. Prognozēju, ka šīs valstis desmit vai piecpadsmit gadu laikā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet jāapzinās, ka tas ir maratons, nevis sprints.” Runājot par Turcijas pievienošanās procesu, Valsts prezidents īpaši atzīmēja Latvijas atbalstu un norādīja, ka to nav nekādā mērā ietekmējušas starptautiskās finanšu vai politiskās krīzes.

 

Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija kopš 2004.gada, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), izmanto vairākas priekšrocības, taču pirms tam Latvija ir izpildījusi nozīmīgus mājas darbus, un norādīja, ka 1995.gada Latvijas politiķu lēmuma par pievienošanās procesa uzsākšanu ar ES būtiskākais priekšnoteikums bija nacionāla vienotība un izpratne par mērķi.

 

Valsts prezidents norādīja uz Centrālāzijas reģiona potenciālu, veidojot ES ekonomiskās attiecības, uzsverot reģiona nozīmi alternatīvu energoresursu un to piegādes ceļu attīstīšanā Eiropas virzienā. „Eiropai šajā Āzijas daļā ir vajadzīgi partneri, savukārt Centrālāzijas valstīm ir vajadzīga uzticama alternatīva sakariem ar Ķīnu, Krieviju un Irānu,” sacīja Valsts prezidents.

 

Runājot par enerģētiku un energoresursu piegādes ceļiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka tas vispirms ir valstiskās neatkarības un drošības jautājums. „Latvija atrodas Eiropas Savienības Austrumos, un esam atkarīgi no piegādēm caur Krieviju, taču vēlamies to mazināt un tuvoties Āzijai – Turcijai, Balkānu valstīm un Kaukāzam, kas ir kā senais zīda ceļš. Ja ir divi piegādes ceļi, tad veidojas tirgus ekonomikas principi,” savā uzrunā teica Valsts prezidents.

 

Pievēršoties pasaules ekonomikas un finanšu krīzes ietekmei, Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešamas straujākas korekcijas, lai paātrinātu reakciju uz notikumiem šajā jomā. „Lai gan Latvija bauda Eiropas Savienības dalībvalsts priekšrocības un pilda pienākumus, mēs joprojām neesam pievienojušies eirozonai, taču šo procesu nepieciešams paātrināt. Finanšu situācija pasaulē pieprasa korekcijas iepriekš pieņemtajos lēmumos, lai pilnveidotu tās konkurētspēju, kas pašreizējos apstākļos ir būtiski,” sacīja Valsts prezidents.

 

Pasaules ekonomikas Eiropas un Centrālāzijas forums notiek Stambulā no 30. līdz 31.oktobrim, un tajā piedalās arī Afganistānas prezidents Hamids Karzajs (Hamid Karzai) un Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins (VladimirVoronin), kā arī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko (Yulia Tymoshenko), Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdogan), Pakistānas premjers Jusafs Raza Gilani (Yousaf Raza Gillani), Albānijas premjerministrs Sali Beriša (Sali Berisha), Kirgizstānas premjers Igors Čudinovs (Igor Chudinov) un Kosovas premjerministrs Hašims Tači (Hashim Thaçi).