25. martā Valsts prezidents Egils Levits nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot komunistiskā genocīda upuru piemiņu.
“Katru nāciju veido tās vēsture un kolektīvās atmiņas. Šodien mēs atceramies tos desmitus tūkstošus cilvēku, kuri pēkšņi, vienā dienā, tika izrauti no savas dzīves šeit, dzimtenē – Latvijā, un aizvesti uz Sibīriju, kur daudzi gāja bojā. Šodien mēs pieminam svešo varu upurus, kā tas ir teikts Latvijas Satversmē. Šis ir viens no tiem datumiem, kas veido mūsu, latviešu, šodienas skatu uz pasauli. Mēs arī vērtējam, kā pasaule attiecas pret to noziegumu, kas mums ir svarīgi. Līdz ar to es teiktu, ka tas ir viens no traģiskākajiem, bet arī svarīgākajiem datumiem latviešu nācijas vēsturē, ko mēs šodien pieminam. Tas ir neaizmirstams, un to mēs vienmēr atcerēsimies, lai šie upuri nebūtu bijuši velti. Tas ir mūsu šodienas brīvās Latvijas uzdevums šo piemiņu turēt cieņā un godā,” komentārā medijiem uzsvēra Valsts prezidents.
25. martā Latvijā piemin 1949. gada deportācijas upurus. Šajā dienā pirms 72 gadiem no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti aptuveni 44 000 cilvēku. Šī bija visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.