Valsts prezidents, uzrunājot diskusijas dalībniekus, uzsvēra, ka aizvien vairāk nozares un norises valstī šodien ir kļuvušas par nacionālās drošības jautājumiem. Ikviena iedzīvotāja, ģimenes un kopējo valsts drošību ietekmē kvalitatīvas izglītības un veselības aprūpes pieejamība, informācijas telpa, valsts ekonomiskā attīstība, demogrāfija un citi jautājumi. Raimonds Vējonis aicināja ikvienu iesaistīties šajā diskusijā, jo atklāta saruna ir solis drošākas sabiedrības virzienā.
"Mēs būsim stipri un veiksmīgi, kad varēsim justies droši," sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidenta rīkotajā diskusijā „Latvijas drošība 21.gadsimtā. Pieaugošie izaicinājumi un iespējamie risinājumi” notika vairāki priekšlasījumi. Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, apskatot tēmu „Kas ir cilvēkdrošība?”, norādīja, ka, runājot par valsts drošību un ilgtspēju, būtiska ir cilvēka drošumspēja – spēja līdzdarboties un atbildēt par savu un citu drošību. Viņa sacīja, ka neziņā, neskaidrībā, bažās un pat bailēs dzīvojošs cilvēks nav sadarbības partneris valsts institūcijām, uz kuru pleciem gulstas atbildība par drošības politikas veidošanu.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš savā analīzē „Cik droši jūtas cilvēki Latvijā?” izcēla to, cik sarežģīts koncepts ir „drošība” un cik daudzus aspektus un faktorus tas ietver. Viņš norādīja uz aptauju datiem, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji visnedrošāk jūtas aspektos, kas saistīti ar veselību, valsts stabilitāti un ārējo drošību, kā arī drošību par darbu un ar to saistītajiem ienākumiem.
Priekšlasījumā „Ekonomiskā drošība” Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds izklāstīja savu redzējumu par lieliem satricinājumiem ekonomikā, kurus rada liela nelīdzsvarotība, piemēram, tēriņi, kas ilgstoši būtiski pārsniedz ienākumus. Tādēļ viņš kā būtisku nosacījumu ilgtspējīgai attīstībai izcēla spēju valstij un katram indivīdam sabalansēt ienākumus un patēriņu.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs, runājot par tēmu „Sabiedrības saliedētība”, akcentēja demokrātijas ilgtspēju kā nacionālās valsts drošības garantu. Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs, runājot par „Sabiedrisko drošību” izcēla sabiedrības drošības aspektu caur kognitīvas zinātnes un komunikācijas teorijas prizmu.
Pēc priekšlasījumiem notikušo diskusijas dalībnieku domu apmaiņa vadīja Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš. Diskusijā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieki, viņu vidū - Ministru prezidents, Saeimas prezidija pārstāvji, Saeimas frakciju vadītāji, Saeimas par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgo komisiju locekļi, ministri, pašvaldību vadītāji, valsts sekretāri, jomas pētnieki, domnīcu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
