Uzsākot tikšanos, Igaunijas prezidents apsveica Latviju ar veiksmīgo prezidentūru ES Padomē, norādot, ka viņš ir dzirdējis par to tikai labas atsauksmes un aicināja Latviju dalīties pieredzē ar Igauniju, kuras prezidentūra ir gaidāma 2018.gadā. Amatpersonas, runājot par aktuālo ES, izklāstīja savus redzējumus par situāciju Grieķijā un Vidusjūras reģionā saistībā ar pieaugošo bēgļu plūsmu. Runājot par Grieķiju, abi prezidenti bija vienisprātis, ka šobrīd būtiski ir sagaidīt no Grieķijas kvalitatīvu piedāvājumu tālākajai rīcībai. Savukārt attiecībā uz iespējamajiem risinājumiem bēgļu problēmai, Raimonds Vējonis sacīja, ka ES valstīm jābūt solidārām, tomēr tām būtu arī jāmēģina uz šīs problēmas risināšanu skatīties daudz plašāk, ieguldot bēgļu plūsmas samazināšanā. ES pastāv plašas iespējas sniegt nepieciešamo palīdzību bēgļu izcelsmes valstīm, tādējādi veicinot to ekonomisko un politisko stabilitāti.
Raimonds Vējonis vēlāk preses konferencē sacīja: „Latvija un Igaunija vienmēr uzturējušas ļoti ciešas attiecības un ļoti līdzīgu pieeju daudzu starptautisku jautājumu risināšanā. Mums ir lieliskas divpusējās politiskās attiecības. Mēs cieši sadarbojamies ES un NATO daudzos jautājumos, ar kuriem mēs saskaramies mūsdienu pasaulē. Pašreizējās ārējās situācijas radītās grūtības un problēmas nosaka, ka Latvijai un Igaunijai ir jāsadarbojas vēl ciešāk, jo mēs esam kaimiņi, kas saskaras ar tiem pašiem ārējiem izaicinājumiem. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir mūsu militārās sadarbības stiprināšana. Tāpat Latvijai un Igaunijai jāpilnveido sadarbība kopīgā militārā iepirkuma jomā un ES ārējās robežas stiprināšanā.”
Abi prezidenti sarunā arī apsprieda Baltijas attiecības ar Krieviju, norādot uz kopīgām bažām par Krievijas rīcību. Raimonds Vējonis sacīja, ka šajā situācijā, ņemot vērā Krievijas rīcību pēdējā gada laikā, un Minskas vienošanās nepildīšanu nav iespējams runāt par attiecību uzlabošanos. Īpaši Valsts prezidents atzīmēja kopīgas ES un NATO pozīcijas un viedokļa nozīmi turpmāk veidojot sadarbību. Viņš īpaši izcēla Latvijas bažas par Krievijas militāro aktivitāti pie Baltijas robežas gan gaisa telpā, gan dažādu militāro mācību ietvaros.
Raimonds Vējonis norādīja uz ekonomiskās situācijas uzlabošanās nozīmi, lai stiprinātu stabilitāti un drošību valstī kopumā. Tādēļ kā jo būtiskāku uzdevumu viņš minēja Baltijas un Igaunijas ekonomisko saišu stiprināšanu, kā lielisku piemēru minot Latvijas Finiera līdzšinējo darbu Igaunijā un ražošanas paplašināšanas ieceres jau tuvākā gada laikā. Amatpersonas apsprieda Krievijas ekonomisko sankciju ietekmi uz abām valstīm. Latvijas un Igaunijas ražotāji jau veiksmīgi uzsākuši eksporta pārorientāciju uz jauniem tirgiem. Abi prezidenti bija arī vienisprātis, ka lielu valstu tirgu iekarošanā, kuros nepieciešamo preču apjoms ir ļoti liels, abu valstu uzņēmējiem būtu jādarbojas kopā – tie varētu nākt ar kopīgu piedāvājumu šādos tirgos – tādā veidā šis piedāvājums būtu ievērojami konkurētspējīgāks.
Sarunā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Valsts prezidents uzsvēra, ka parlamentārajai sadarbībai vēl ir plašas izaugsmes iespējas, aicinot abu parlamentu sadarbības grupām būt aktīvākām, savstarpēji apspriežot aktualitātes. Puses apmainījās viedokļiem par situāciju Grieķijā un migrācijas problēmu risināšanu Eiropas Savienībā, kā arī pārrunāja situāciju Ukrainā