„Sadarbībā ar Indiju mēs redzam lielu potenciālu, īpaši tādās nozarēs kā transports, loģistika, informācijas tehnoloģijas, izglītība un farmācija,” tiekoties ar Indijas viceprezidentu Muhamedu Hamidu Ansari, teica Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzsvēra Rīgas kā reģionālā centra nozīmi, kas ļautu attīstīt Baltijas valstu sadarbību ar Indiju ekonomikas, kultūras un diplomātisko sakaru jomā. Raimonds Vējonis un Indijas viceprezidents atzīmēja iespējas attīstīt abpusējus biznesa kontaktus, kā arī veicināt tūrismu un zinātnieku sadarbību. Raimonds Vējonis norādīja, ka ir svarīgi, lai kļūtu intensīvāki arī abu valstu politiskie kontakti, pastiprinot sadarbību starptautiskajās institūcijās.
Tikšanās laikā ar Mongolijas prezidentu Elbegdoržu Cahjagīnu Raimonds Vējonis aicināja noslēgt Latvijas un Mongolijas starpvaldību nolīgumu, lai veicinātu starptautisko gaisa satiksmi starp abām valstīm, kas būtu ļoti nozīmīgi, gan tuvinot abu valstu biznesa aprindas, gan attīstot tūrisma saiknes. Tāpat pēc iespējas ātrāk būtu jāparaksta Latvijas un Mongolijas līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. “Zinot, ka Mongolijas jauniešiem ir interese par studijām Latvijā, nepieciešams arī pastiprināt sadarbību izglītībā,” teica Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzaicināja savu Mongolijas kolēģi ierasties oficiālā vizītē Latvijā.
Sarunā ar Singapūras Republikas premjerministru Li Sjaņlunu Valsts prezidents aicināja izvērtēt Singapūras nerezidējošā vēstnieka Latvijā vai goda konsula nozīmēšanu, kas būtiski attīstītu abu valstu attiecības. “Vēlamies attīstīt ekonomisko un politisko sadarbību ar Singapūru, kas ir viens no mūsu nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem Dienvidaustrumāzijā,” teica Raimonds Vējonis. Valsts prezidents arī ielūdza Singapūras prezidentu Toniju Tankenjamu uz Latvijas Simtgades atzīmēšanu 2018. gadā.
Iepriekš Valsts prezidens tikšanās laikā ar Ķīnas Tautas Republikas Ministru prezidentu Li Kecjangu (Li Keqiang) uzsvēra, ka Latvijai un Ķīnai ir lielas iespējas palielināt savstarpējo ekonomisko sadarbību, kas strauji attīstījusies pēdējo gadu laikā. Valsts prezidents norādīja, ka Latvijas prioritātes ir transporta un loģistikas nozare, investīciju piesaiste infrastruktūras projektiem, tirdzniecības sakaru attīstība, kā arī tūrisms.
„Latvija intensīvi apzina jaunus potenciālos tirgus, un Ķīna ir viens no pievilcīgākajiem Latvijas preču un pakalpojumu galamērķiem. Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāts „16 + 1” ir labs instruments mūsu sadarbībai. Tas papildina gan abu valstu divpusējo sadarbību, gan kopīgo Eiropas Savienības un Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros,” tikšanās nozīmību pamatoja Valsts prezidents.
Pēdējā gada laikā preču tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm pieaudzis par 13 procentiem, un Ķīna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Austrumāzijā. Valsts prezidents pauda gandarījumu par arvien vairāk Latvijas pārtikas preču nonākšanu Ķīnas tirgū.
Samitā “ASEM 20 gadi: partnerība nākotnei, attīstot savienojamību” piedalās 51 Eiropas un Āzijas valstu un valdību vadītājs, kā arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas. Samitā tiek apspriesti veidi, kā Eiropai un Āzijai efektīvāk sadarboties, lai risinātu aktuālos ekonomiskās attīstības un drošības jautājumus.
ASEM izveidots 1996. gadā kā Eiropas un Āzijas dialoga un sadarbības forums. Ik pēc diviem gadiem ASEM valstu un valdību vadītāji tiekas samitā, lai noteiktu ASEM prioritātes. Šie samiti notiek pārmaiņus Āzijā un Eiropā.