Valsts prezidents sarunas gaitā vairākkārt uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā enerģētikas jomā ir veikts gan nozīmīgs attīstības ceļš, gan arī pieņemta virkne ekonomiski nepamatotu un politiski motivētu lēmumu, kas ievērojami samazina mazo valstu konkurētspēju, sadārdzinot energoresursus un tādējādi negatīvi ietekmējot to attīstību nākotnē. „Energoresursu sadārdzināšanās tieši skar gala patērētājus – gan ražošanu, gan mājsaimniecības. Mūsu uzņēmumi zaudē konkurētspēju, bet cilvēki turpina aizbraukt no valsts. Eiropas Savienībā to sauc par darbaspēka mobilitāti, bet pie mums tā ir cilvēku aizbraukšana,” teica Valsts prezidents.
Sarunā Valsts prezidents piebilda, ka Latvija atbalsta ciešāku sadarbību jaunas Enerģētikas Savienības ietvaros, norādot, ka Latvijai svarīgi raiti turpināt darbu pie visiem reģionālajiem infrastruktūras projektiem, kā Lietuvas-Polijas gāzes vads un reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis. Viņš arī atzīmēja, ka svarīgs ir arī darbs pie Inčukalna gāzes krātuves modernizācijas un paplašināšanas, kā arī elektroenerģijas starpsavienojumu uzlabošana.
Marošs Šefčovičs informēja, ka šodien Eiropas Komisija prezentēja Enerģētikas Savienības konceptu, kura svarīgākie elementi būs: dalībvalstu solidaritāte, funkcionējošs un labi savienots enerģētikas iekšējais tirgus, spēcīga enerģētikas diplomātija, inovācijas un zinātne un pētniecība, ekonomikas dekarbonizācija, konkurētspējīga enerģija un enerģētiskā neatkarība sasaistē ar energoefektivitāti, kā arī pārvaldības jautājumi. Valsts prezidents norādīja, ka Enerģētikas Savienības izveide ir viena no Latvijas prezidentūras nozīmīgākajām prioritātēm, īpaši uzsverot reģionālās pārvaldības svarīgumu, atzīmējot arī Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu kā sadarbības modeli. Savienības izveide nākotnē kalpos kā stabils garants enerģētiskās drošības, ilgtspējas un konkurētspējas izaicinājumiem šī brīža mainīgajos apstākļos.
