Ministrs atzīmēja, ka saredz šo jomu ciešo saikni, ņemot vērā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) kopīgi izvirzītos mērķus, kas tuvākajā nākotnē paredz lielus ieguldījumus, un tāpēc ir būtiska šo ieguldījumu kvalitāte un ES finanšu instrumentu iespēju izmantošana.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta valsts digitalizācijas politikai. Valsts prezidents pauda stingru pārliecību, ka, ņemot vērā papildu līdzekļus, kas šai jomai tagad būs pieejami no ES puses, ir nepieciešama stratēģiska pieeja: “Digitalizācijas politikai valstī ir jābūt centralizētai, skaidri izvirzot prioritātes. Jābūt konceptuāli skaidram arī, kā digitalizācija noritēs dažādās nozarēs.”
Valsts prezidents arī piebilda, ka “visā pasaulē šobrīd, par digitalizāciju runājot, valda zināma eiforija”. Tādēļ “veicot digitalizāciju, nepieciešams izvērtēt ar to saistītos riskus, it sevišķi tiesību jomā. Cilvēks nekādā ziņā nedrīkst tikt pakļauts tehnoloģijām. Tehnoloģijas nedrīkst pieņemt lēmumus par cilvēkiem. Īpaši svarīgi ir uz to raudzīties, pielietojot mākslīgo intelektu un algoritmus”.
E. Levits norādīja, ka šie riski ir īpaši augsti valsts pārvaldē, kamēr komercdarbības jomā to neitralizācija jau daudzmaz ir panākta Eiropas Savienības tiesībās, taču arī šeit vēl nacionālajā līmenī ir daudz ko darīt. Vismazākie šie riski ir zinātnes un pētniecības jomā, tomēr atsevišķās jomās tie var būt augsti (piemēram, biomedicīnā).
Ministrs informēja, ka vakar Valsts sekretāru sanāksmē tālākai diskusijai Ministru kabinetā ir iesniegtas Digitālās transformācijas pamatnostādnes.
Pārrunājot Administratīvi teritoriālo reformu, ministrs informēja Valsts prezidentu – kā VARAM pārstāvis ministrs ir lūgts sniegt savu viedokli Satversmes tiesā, kur šobrīd izskata vairāku pašvaldību iesniegumus par reformu. Novērtējot topošo Pašvaldību likumu, Valsts prezidents vēlreiz pievērsa uzmanību jau iepriekš paustajam, ka par ļoti nozīmīgu uzskata tieši demokrātiski vēlētu pārstāvniecību nepieciešamību vietējās kopienās (mazpilsētās, pagastos). Tas ļautu cilvēkiem vairāk līdzdarboties vietēja mēroga jautājumu risināšanā, identificēties ar vietu, kurā dzīvo, kā arī uzlabotu dialogu ar pašvaldību vadību. A. T. Plešs atzīmēja, ka ir pētīta vairāku pašvaldību labā pieredze cilvēku līdzdalības veicināšanai. Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka līdz ar jaunajām pašvaldībām būs darbs Heraldikas komisijai jaunu ģerboņu apstiprināšanā u. c. saistīto jautājumu izskatīšanā.
E. Levits pievērsās arī Saeimā iesniegtajam likumprojektam par latviešu vēsturiskajām zemēm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeimas deputātiem likumdošanas diskusiju procesā jāpatur likumā ietvertā jēga par kultūrvēsturisko piederību. Katrā ziņā nepieciešams likumā iekļaut tur paredzēto īpašo Padomi, kas horizontālās pārvaldības līmenī iedzīvinātu likumu ikdienā. Valsts prezidents arī norādīja, ka likumprojektam pievienotā kultūrvēsturisko teritoriju karte ir tapusi rūpīgu pētījumu rezultātā, un tā nav voluntāri grozāma. Kultūrvēsturiskajām teritorijām nav arī obligāti jāsakrīt ar administratīvo iedalījumu, līdz ar to katram no tiem ir sava jēga.
Abas puses kā ļoti būtisku tuvākā laika darbu valstī uzsvēra arī ES Zaļo kursu un klimata neitralitātes izvirzītos mērķus. Valsts prezidents uzsvēra, ka “vides un klimata politika globāli šobrīd ir izvirzījusies par jautājumu Nr. 1. un valstis visā pasaulē daudz diskutē par to. Arī Latvijas sabiedrība ir aktīva šajā diskusijā. Latvija Eiropas mērogā ir bijusi starp valstīm, kas aktīvi izvirzīja augstus mērķus, taču tagad prioritāri ir mājasdarbi, ko nepieciešams veikt enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un citās jomās”. A. T. Plešs atzīmēja, ka “Latvija ilgstoši ir gulējusi uz lauriem, tagad mums plāni ir jāpārstrādā atbilstoši visas ES izvirzītajiem mērķiem enerģētikas un klimata plānā. Latvijai arī būs pieejami līdzekļi no ES finanšu instrumentiem, lai progresētu šajos trijos virzienos”.
E. Levits un A. T. Plešs bija vienisprātis, ka ir nepieciešams stimulēt t. s. “zaļos iepirkumus”. Valsts prezidents rosināja likumā noteikt, ka iepirkumos zaļā komponente kļūst obligāta, bet no tās varētu atteikties tikai, ja tas tiek īpaši pamatots. Tāpat uzņēmumiem jāparedz zināmi atvieglojumi nodokļu sistēmā, ja to investīcijas veicina zaļo ekonomiku, bet valsts kapitālsabiedrībām jāļauj veikt ilgtermiņa ieguldījumus zinātnē un pētniecībā.
