Sarunā komisijas pārstāvji uzsvēra, ka komisijas izveidošana bija politisks lēmums - 2014.gada maijā Saeima veica grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu, lai noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā; kā arī nosakot, ka dokumenti jāpublisko pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic noteiktā termiņā – līdz 2018.gada 31.maijam. Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka komisijas darbs ir iecerēts kā viena no Satversmes preambulā minēto uzdevumu – sabiedrības atmiņas veidošana – izpilde. Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka par sava darba mērķi izvirzījuši zinātniskā veidā izpētīt dokumentus par VDK un VDK darbības principus, lai pēc iespējas plašai sabiedrībai kopsavilkumu veidā skaidrotu, kā VDK sistēma bija izveidota, pēc kādiem principiem tā darbojās un kā tajā tika iesaistīti cilvēki, kā arī sniegt rekomendācijas Ministru kabinetam par tālāko rīcību pēc Komisijas darbības beigām. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir būtiski to veikt šobrīd, kamēr liela daļa cilvēku pret, kuriem veica represijas, ir dzīvi, kā arī tādēļ, ka šobrīd vēl ir iespējams daudz uzzināt no cilvēkiem, kuri darbojās PSRS nomenklatūrā un veidoja VDK sistēmu, kā arī zināja tās darbības principus.
Komisijas pārstāvji izklāstīja ieceres par pētīšanas veidu, norādot, ka dokumentu apjoms, kas būtu apskatāms, ir milzīgs, un uzsverot, ka tie nav tikai tā sauktie „čekas maisi”, jeb apmēram 4800 informatoru saraksts, kas ir tikai niecīga daļa no visiem dokumentiem. VDK tieši represēja 200 000 cilvēku, bet netieši tās skāra aptuveni astoto daļu Latvijas iedzīvotāju. Komisijas pārstāvji norādīja, ka milzu ieguldījums pētījumiem par šo tēmu nākotnē būtu ar VDK saistīto lietu digitalizācija, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tam nepieciešamais finansējums), darba apjoms un esošie cilvēkresursi neļautu šo darbu pabeigt līdz komisijas noslēdzošā ziņojuma iesniegšanas termiņam 2018.gada maijā. Komisijas pārstāvji atzina, ka bez dokumentu digitalizācijas nav iespējama divu nozīmīgu komisijas uzdevumu izpilde – kvantitatīva datu analīze, kas ļautu veikt nākotnē pētījumus augstā līmenī par šo jautājumu, kā arī iespēja represijās cietušajiem iepazīties ar dokumentiem par sevi vai saviem tuviniekiem, turklāt tas beidzot varētu notikt bez maksas.
Pagājušajā nedēļā tika nomainīta komisijas pakļautība, to nomainot no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Tieslietu ministriju, kā iemeslu minot iespējamo tiesvedības gadījumu ierobežošanu. Komisijas pārstāvji sarunā uzsvēra savas bažas par turpmākā komisijas darba zinātniskumu. Kā vēl vienu komisijas darbu traucējošu apstākli komisijas pārstāvji izklāstīja finansēšanas principu – komisijas darba apmaksa, kas šobrīd tiek veikta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nevis tie ir iekļauti pamatbudžeta izdevumos. Tādēļ komisijas pārstāvji izteica aicinājumu Saeimai uzlikt par pienākumu, pieņemot lēmumu par kādas komisijas veidošanu, lemt arī par tās finansēm un tos iekļaut valsts budžetā.
Uzsverot nepieciešamību izpētīt VDK dokumentus un darbības principus, Valsts prezidents interesējās par kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredzi šajā jautājumā. Komisijas pārstāvji salīdzinošā analīzē norādīja, ka abās valstīs šajā jautājumā ir strādāts dažādos virzienos, bet ir notikusi un joprojām notiek personu, kas sadarbojušās ar VDK, publiskošana. Īpaši viņi uzsvēra, ka nevienā no valstīm tas nav izsaucis milzu rezonansi, norādot, ka Latvijai šī pieredze būtu jāņem vērā.
Sarunā piedalījās Dr.hist. Kārlis Kangeris, komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks; Dr.hist. Ritvars Jansons, komisijas priekšsēdētāja vietnieks vēstures jautājumos, Okupācijas muzeja direktora vietnieks; Dr.iur. Kristīne Jarinovska, komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos, Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja; Dr.hist. Ainārs Bambals, komisijas loceklis, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva eksperts, kā arī M.hist. Bonifācijs Daukšts, komisijas loceklis, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks.
