Andris Bērziņš
Šodien, 28.februārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Romas katoļu baznīcas Latvijā arhibīskapu – metropolītu Zbigņevu Stankeviču, tieslietu ministru Jāni Bordānu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andri Teikmani, lai pārrunātu līguma ar Svēto Krēslu piemērošanas jautājumu, pašreizējo situāciju Romas katoļu baznīcā, t.sk. pāvesta Benedikta XVI atkāpšanos.

 

Uzsākot sarunu, Valsts prezidents Andris Bērziņš arhibīskapam – metropolītam Z. Stankevičam pauda pateicību par pāvesta Benedikta  XVI pastāvīgo iedrošinājuma atbalstu Latvijas tautai: „Pāvesta Benedikta XVI amata pildīšanas laiks ir bijis sarežģīts, jo viņš vadīja Romas katoļu baznīcu ārēju un iekšēju izaicinājumu laikā, kad kristīgās pasaules centrs pārvietojas no Eiropas uz citiem kontinentiem. Mani priecē, ka globālajā ekonomiskajā krīzē Benedikts XVI piedāvāja savu skatījumu, proti, ekonomiskās un finansiālās dinamikas centrā liekot cilvēku. Latvija un visa pasaule ir tikai ieguvusi no pāvesta Benedikta  XVI aktualizētajiem jautājumiem.” Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis arī vēstuli Romas pāvestam Benediktam XVI saistībā ar Viņa Svētības atkāpšanos no pāvesta amata, kurā pateicās par paveikto.

 

Ņemot vērā, ka kopš Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma parakstīšanas 2000.gada novembrī pastāv atšķirīgas interpretācijas valsts un pašvaldību iestāžu, un Romas katoļu baznīcas Latvijā pārstāvju starpā par atsevišķu līguma pantu piemērošanu un Līgumā noteikto Valsts prezidenta lomu, pēc Valsts prezidenta iniciatīvas kopā ar valsts un baznīcas pārstāvjiem tika izstrādāti grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”, lai risinātu vienveidīgu līguma normu piemērošanu. Šo jautājumu aizsāka risināt jau Valsts prezidents Valdis Zatlers.  

 

Šodien tikšanās laikā Valsts prezidents parakstīja minēto likumprojektu (sk. pielikumā), tādējādi risinot trīs galvenos jautājumus. Pirmkārt, paziņošanu par bīskapu iecelšanu. Otrkārt, kārtību, kādā trešās personas var uzzināt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt attiecīgo baznīcas institūciju. Treškārt, kārtību, kādā bīskapi paziņo par baznīcas juridiskajām personām, laulāttiesīgajiem garīdzniekiem un garīgo aprūpi veicošajiem kapelāniem.

 

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Teikmanis pauda gandarījumu par paveikto darbu un izteica cerību, ka ratifikācijas process Saeimā notiks raiti. Sarunas dalībnieki aicināja Saeimu rūpīgi izvērtēt šos grozījumus un nekavēties ar likumprojekta virzību.