Nacionālās drošības likuma grozījumu mērķis ir pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus. Likumprojektā ietverta kara laika definīcija un noteikts, ka virspavēlnieks kā leģitīma valsts varas institūcija kara laikam savas pilnvaras rīkoties tas iegūst tikai tad, ja Ministru kabinets valsts apdraudējuma radīto iemeslu dēļ ir aizkavēts pildīt savas funkcijas un rodas neatliekama nepieciešamība pieņemt attiecīgus valsts aizsardzības lēmumus. Papildus likumprojekts paredz, ka nacionālās drošības sistēmas subjektiem nevar aizliegt izpildīt Nacionālās drošības likumā paredzētos pienākumus nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju, kā arī izslēdz atsevišķas tiesību normas, kas paredz nepieciešamību līdzparakstīt Valsts prezidenta rīkojumus, jo šo jautājumu regulē Latvijas Republikas Satversme.
Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā vērsts uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likumprojekts paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
Savukārt grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā ļautu nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var būt apgrūtinātas iespējas nodrošināt vairāk nekā puses no Ministru kabineta locekļiem dalību Ministru kabineta sēdē. Tāpēc, lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi ministru kabineta locekļi.
Prezentējot šos likumprojektus politiskajām partijām, Valsts prezidents uzsvēra, ka tie ir tehniski grozījumi jau esošajos likumos, kas uzlabotu valsts reaģēšanas spējas apdraudējuma gadījumos. “Priekšlikumi izmaiņām radušies jau pagājušajā gadā, man vēl aizsardzības ministra statusā vērtējot tiesību normas visos līmeņos, kas skar nacionālo drošību, lai sakārtotu lēmumu pieņemšanu ārkārtas situācijās, ja tādas iestātos. Pašreiz spēkā esošās likumu normas ir gan brīvāk interpretējamas, gan to operatīva izpilde ir sarežģītāka,” sacīja Raimonds Vējonis.
Deputāti, uzklausot Valsts prezidentu, viņa iniciatīvu novērtēja atzinīgi, kā arī rosināja diskusiju par vairākiem sagatavotajos likumprojektos skartajiem jautājumiem. Valsts prezidents atbildēja, ka tāpēc aicinājis politiķus pie sevis, lai kā likumprojekta iesniedzējs atbildētu uz jautājumiem par iespējamām neskaidrībām. Viņš arī piebilda, ka šī ir pirmā reize, kad tiek rīkota likumprojektu prezentācija deputātiem pirms to iesniegšanas Saeimā, taču arī turpmāk Valsts prezidents raudzīsies, lai viņa likumdošanas iniciatīvu sagatavošanas posmā notiek dialogs ar politiskajām partijām.
Atgādinām, ka minētie likumprojekti apspriesti Valsts prezidenta paspārnē izveidotajā Tiesiskās vides pilnveides komisijā, kā arī ar citiem konstitucionālo un starptautisko tiesību ekspertiem. Tāpēc Valsts prezidents izsaka cerību, ka šie likumprojekti būs labs pamats Saeimas darbam, izvērtējot un pilnveidojot nacionālās drošības jautājumus.
Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"
Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā"
Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā"
