18. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits Krustpils Kultūras namā aizvadīja debašu cikla “#Satversmei100: vērtības nākotnei” piekto diskusiju, kur ar Jēkabpils novada jauniešiem pārrunāja tādus Latvijas valsts nākotnei nozīmīgus jautājumus kā piederība savai nācijai, izglītības kvalitāte, līdzdalība valsts dzīvē un solidaritāte.
Jaunieši Valsts prezidentam pauda savu redzējumu, kā izpaužas iedzīvotāju iesaiste valsts dzīvē, proti, caur pilsonisko un ekonomisko aktivitāti, darbu sabiedrības labā, nevalstiskajā sektorā un valsts pārvaldē, ieguldījumu iekļaujošākas Latvijas sabiedrības veidošanā. “Latvijas rītdienu veidojam visi kopā kā vienota sabiedrība. Esmu par vienlīdzīgu un taisnīgu Latviju,” teica Diāna Zālīte no Zasas vidusskolas 12. klases.
Diskutējot par jauno kompetenču izglītības sistēmu, jaunieši izteica kritiku, ka netika iesaistīti procesā, netika uzklausītas viņu vajadzības. Valsts prezidents uzsvēra, ka demokrātiskā valstī katrs drīkst izteikt savas domas neatkarīgi no vecuma. Tāpat Valsts prezidents teica, ka nevajag baidīties no kritikas; personībai ir jābūt stiprai un jāpastāv par savu viedokli, tomēr ir jāprot ne tikai spītīgi aizstāvēt savu ideju, bet arī ieklausīties otra argumentos un reizēm atzīt otra idejas pārākumu.
Anna Politkovskaja no starptautiskās vidusskolas “Ekziperī” uzsvēra, ka Latvijas nākotne ir skaidra un prognozējama, ja cilvēki rūpēsies ne tikai par savu labumu, bet arī par sabiedrības kopējo labumu. Valsts prezidents piekrita, uzsverot, ka rūpes par citu sabiedrības locekļu labumu ir demokrātiskas valsts pilsoņa ideāls un pienākums. “Solidaritāte ar sabiedrību ir demokrātiskas valsts pamatprincips, un kopējs labums beigu beigās nāk par labu visiem,” teica E. Levits.
Uzklausot jauniešu pārdomas par identitāti un piederību – kā tā rodas un vai to var uzspiest “no augšas”, Valsts prezidents norādīja, ka ikviena valsts balstās uz konkrētu nāciju, piemēram, Latvija ir latviešu valsts, taču ir cilvēki, kuri sevi identificē vēl šaurāk – latgaļi, sēļi, vidzemnieki, malēnieši u. tml. “Piederība šaurākai vai plašākai grupai ir pakļauta brīvai izvēlei, taču nācijas pastāvēšanai ir svarīgi, ka latvieši jūt savu identitāti un piederību Latvijai. Cilvēks var sevī attīstīt vairākas identitātes, piemēram, vienlaikus latgalisko, latvisko, eiropeisko. Dažādās piederības bagātina cilvēka personību.”
Diskusijā izskanēja pārdomas arī par ļoti praktiskiem jautājumiem – tādiem kā rūpes par klimatu, atkritumu šķirošana, nodokļu maksāšana, balsošana vēlēšanās no 16 gadu vecuma u. c.
Ar Valsts prezidentu debatēja Undīne Marija Voino no Salas vidusskolas 11. klases, Daniela Čamane no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11. klases, Rolands Lauska no Līvānu 1. vidusskolas 11. klases, Anete Gogule no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 9. klases, Anna Politkovskaja no starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”, Nelli Morozova no starptautiskā vidusskolas “Ekziperī” un Diāna Zālīte no Zasas vidusskolas 12. klases.
Valsts prezidenta un jauniešu diskusiju vadīja aktieris Jēkabs Reinis.
