Atsaucoties Valsts prezidenta Solidaritātes sarunu ciklā izskanējušai idejai no jauniešu puses, ka Latvijā nepieciešams plašāk uzsvērt demokrātiju kā vērtību, E. Levits rosināja Saeimas komisiju apspriest un arī sabiedrībā raisīt sarunu par Demokrātijas nedēļas iedibināšanu.
Līdzīgi kā jau novembra Latvijas valsts svētkus ir ierasts atzīmēt, visai nedēļai simboliski piešķirot Patriotu nedēļas nosaukumu, tā 1. maiju kā Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienu, 4. maiju kā Neatkarības atjaunošanas dienu un 9. maiju kā Eiropas dienu simboliski varētu iedibināt kā Demokrātijas nedēļu Latvijā. “Demokrātijas nedēļa, uzsverot 1. maiju kā demokrātiskas valsts pārvaldes iedibināšanu Satversmē, 4. maiju kā mūsu neatkarības atjaunošanu un 9. maiju kā mūsu neatkarīgas, demokrātiskas valsts dzīvi Eiropā, būtu labs, simbolisks veids kā uzsvērt tās vērtības, par ko mēs kā Latvijas sabiedrība valstiski pastāvam. Tā būtu jauna pilsoniska tradīcija, kuras ideju es no jauniešiem nododu tālāk apspriešanai gan jums, gan plašākai sabiedrībai,” sacīja E. Levits. Komisijas locekļi ar atsaucību uzņēma ideju tālāk rosināt sarunu par šādas iespējamas jaunas tradīcijas iedibināšanu valstī.
Abas puses apspriedās par komisijas darba kārtībā aktuālo likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, pārrunājot dažādus Valsts prezidenta iepriekš izteiktus priekšlikumus. Pēc E. Levita domām, ir būtiski, lai likumprojektā ir garantēta sabiedrisko mediju redakcionālā neatkarība, kā arī lai tiek paredzēts attiecīgs finansējums ilgtermiņa risinājumā sabiedrisko mediju attīstībai un kvalitātei.
Tika apspriesti arī Valsts prezidenta iepriekš izteiktie ierosinājumi komisijai likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pilnveidei, aicinot noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un 15. oktobri kā Valsts valodas dienu. Tāpat komisijas locekļi informēja par citiem priekšlikumiem saistībā ar šo likumprojektu. Valsts prezidents un komisija bija vienisprātis, ka svētku un atceres dienām ir būtiska nozīme, uzsverot nacionālā mērogā valstiskumam būtiskus atskaites punktus un vērtības.
E. Levits uzsvēra, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena būtu svarīga, parādot, ka, lai arī pati valsts bija okupēta, sabiedrība dažādās formās izrādīja pretestību režīmam un turpināja uzturēt neatkarības idejas, cik vien tas bija iespējams. Savukārt, atzīmējot Valsts valodas dienu 15. oktobrī, būtu iespējams uzsvērt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī tādu aktuālu problēmu kā mobings skolās, kā risināšanā var iesaistīties plaša sabiedrība, sākot ar bērniem līdz skolotājiem, vecākiem. Valsts prezidents atsaucās komisijas ierosinājumam, ka kopīgiem spēkiem ir jāaktualizē šī problēma, t. sk. pārrunājot šo tematu ar jauniešiem Ēnu dienas ietvaros.
E. Levits lūdza komisiju no savas puses sekot medijpratības jautājumiem skolās, ņemot vērā tās būtisko lomu spēcīgas demokrātiskas sabiedrības veidošanā. “Līdztekus medijpratībai šobrīd visā Eiropā un pasaulē digitālais tiesiskums ir liels diskusiju temats un kopīgs izaicinājums demokrātiskām sabiedrībām, domājot par personīgo datu suverenitāti un cilvēka tiesībām uz brīvu izvēli,” pauda Valsts prezidents.
