Valsts prezidents akcentēja, ka veselības nozarē ilgstoši sasāpējušo problēmu risināšanai nepieciešams papildu finansējums. Tomēr, lai valdība varētu lemt par nepieciešamā finansējuma apmēru, ministram jāpiedāvā izsvērts risinājuma plāns, kas skaidri paredz iedzīvotājiem nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus un nozarē veicamos pasākumus.
"Lemjot par papildu finansējuma piešķiršanu, ir jābūt skaidrībā par nodrošināmo pakalpojumu grozu, skaidri jāpasaka, kādi veselības aprūpes pakalpojumi un kādā apmērā tiks nodrošināti," sacīja R.Vējonis.
Vienlaikus R.Vējonis norādīja, ka veselības budžeta papildināšana jāizvērtē, vadoties no valsts budžeta iespējām, tai skaitā vērtējot līdzšinējā veselības budžeta līdzekļu izlietojumu un papildu līdzekļu piešķiršanas ietekmi uz kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešamais papildu finansējums rodams, nepalielinot valsts budžeta deficītu.
Veselības ministrs G.Belēvičs informēja Valsts prezidentu par līdz šim paveikto veselības nozarē, kā arī par iecerēm situācijas uzlabošanai un konkrētiem priekšlikumiem veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, tostarp rindu samazināšanai, medicīnas personāla atalgojuma un rezidentūras vietu skaita palielināšanai, kā arī citiem pasākumiem.
R.Vējonis aicināja veselības ministru uzlabot elektroniskās uzskaites un datu reģistrācijas sistēmas veselības aprūpes iestādēs, jo tas veicinās gan veselības finansējuma izlietošanas caurspīdīgumu, gan ļaus izsekot katra pacienta ārstēšanas gaitai, palielinot arī iedzīvotāju datu drošību.
Sarunā Valsts prezidents rosināja veselības ministru nozares politikā lielāku uzmanību un papildu finansējumu veltīt rehabilitācijai. “Tas ir ļoti svarīgs veselības aprūpes ķēdes posms, kas ne tikai samazina invaliditātes skaitu, bet arī ievērojami paātrina darba spējīgo personu pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā un darba tirgū," sacīja R.Vējonis.
R.Vējonis izteica atbalstu Veselības ministrijas piedāvājumam palielināt atalgojumu veselības nozarē strādājošajiem un piebilda, ka svarīgs ir arī finansiālā atbalsta palielinājums studējošajiem rezidentūrā. Gan Valsts prezidents, gan ministrs bija vienisprātis, ka motivēti, medicīnu studēt un Latvijā strādāt griboši jaunieši ir viens no Latvijas veselības nozares nākotnes priekšnoteikumiem.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents vienojās ar veselības ministru tikties atkārtoti, lai pārrunātu veselības nozares uzlabojumu ieviešanas gaitu un rezultātus.
