Uzsākot sarunu LVA pārstāvji dalījās atmiņās par leģionāru gaitām Otrajā pasaules karā un Litenes traģēdiju 1941.gada vasarā, kad tika iznīcināti Latvijas armijas virsnieki. LVA virsnieki uzsvēra, ka tikai tad, kad tiks atvērti Podoļskas arhīvi Krievijā, Latvijai būs pieejama pilnīga un objektīva informācija par visiem iznīcinātajiem virsniekiem.
Vērtējot Valsts prezidenta iniciatīvu par izlīgumu starp abu frontes pušu karavīriem, A.Ozoliņš atzina, ka iniciatīva ir apsveicama, tomēr pirms šāda izlīguma ir būtiski „atšifrēt to, kas ir kas šajā situācijā”. A.Ozoliņš uzsvēra: „Pret karavīriem, kuri ir karojuši otrajā pusē ierakumos un kuri tika iesaukti padomju armijā tāpat kā leģionāri tika iesaukti vācu armijā, mums nav nekādu pretenziju. Bet par tiem, kas čekas aizsegā strādāja melnos darbus un slepkavoja, nevar būt ne runas.” Tāpat LVA pārstāvji izteica viedokli, ka atsauksies Valsts prezidenta aicinājumam un 8.maijā dosies uz Brāļu kapiem pieminēt visus Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus.
LVA virsnieki pateicās Valsts prezidentam par viedokli, kas tika pausts pirms 16.marta leģionāru piemiņas aizstāvībai un uzsvēra, ka šo datumu nekad nedrīkst aizmirst, jo tā ir piemiņa tiem kritušajiem leģionāriem, kurus Volhovas kaujās vācu karaspēks faktiski pameta neapmācītus un nepietiekami apbruņotus.
„Otrā pasaules kara noziedznieki savu sodu ir saņēmuši. Ja vēl par kādu ir pierādījumi, tad tie jāliek galdā. Mums ir jānonāk pie kopsaucēja, kamēr vēl ir dzīvi kara tiešie dalībnieki un liecinieki. Ja nē, var būt par vēlu. Ja neizdosies situāciju mainīt, tas nākotnē var radīt Latvijai ļoti negatīvas sekas ne tikai iekšpolitiski,” atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Sarunā piedalījās Aleksejs Ozoliņš, Ojārs Uldis Aleksis, Oskars Baltputnis, Gunārs Kramiņš, Jānis Slaidiņš.
