LNPA pārstāvji sarunas ievadā uzsvēra, ka viņu pārstāvētās organizācijas galvenais uzdevums ir nacionālo partizānu gaitu vēstures apzināšana, apkopošana un pētīšana, kā arī piemiņas vietu izveidošana kritušajiem cīņu biedriem. Pārrunājot iespēju iegūt Valsts arhīva rīcībā esošos materiālus par nacionālo partizānu gaitām, LNPA pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka šī brīža likumdošana ierobežo pieeju arhīva materiāliem, dalot pētniekus vēstures zinātņu doktoros un pārējos interesentos. Valsts prezidents atzina, ka šāds dalījums nav pamatots un izteica atbalstu tā pārskatīšanai. „Vēsture ir jāapzina un fakti jāfiksē nekavējoties, kamēr vēl ir dzīvi kara notikumu aculiecinieki. Tas ir mūsu uzdevums nākotnes vārdā,” uzsvēra Andris Bērziņš.
Runājot par izlīguma iespējamību ar otrā frontes pusē karojušajiem, nacionālie partizāni pauda viedokli, ka kopīgu valodu ir iespējams rast ar tiem karavīriem, kuri padomju karaspēkā tika iesaukti tāpat kā daudzi nonāca vācu leģionā. Proti, ar tiem, kurus karaspēka rindās iesauca viena vai otra valsts. „Ar sarkanajiem partizāniem, kuri nav atvainojušies par pastrādātajiem noziegumiem Latvijas teritorijā, mēs nevaram samierināties,” uzsvēra O.Stefans.
Valsts prezidents atzina, ka vēstures faktu apkopošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, piebilstot, ka vienotu izpratni par vēsturi visos cilvēkos nav iespējams izveidot. „Ienaidniekus mēs varam atrast vienmēr, bet vienlaikus mums ir jāmeklē ceļš uz Latvijas nākotni. Kā mēs dzīvosim turpmāk, kā dzīvos nākamās paaudzes – šis ir mūsu galvenais uzdevums,” uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Sarunā no LNPA piedalījās Ojārs Stefans, Gunārs Stefans, Ernests Rudzroga, Inese Dreimane, Zigmārs Turčinskis.
