E. Levits vēlējās detalizētāk uzzināt par CVK darbības plānu vēlēšanu gatavošanai, kā arī par sadarbību ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Rīgas domes pagaidu administrāciju un Rīgas vēlēšanu komisiju, kas ir šo vēlēšanu praktiskie rīkotāji.
E. Levits īpaši izrādīja interesi par plānoto ārkārtas vēlēšanu kritērijiem, kas garantētu sabiedrības veselības drošību, kā arī iecirkņu komisiju darbinieku aizsardzības līdzekļiem. K. Bērziņa informēja, ka CVK ir lūgusi un saņēmusi Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas vēlēšanu rīkošanai. Atvērts joprojām ir jautājums par to, kā notiks vēlēšanu process cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ vēlēsies balsot no mājām. E. Levits un K. Bērziņa apspriedās par starptautisko praksi, kas jau tagad dažām pasaules valstīm ir, rīkojot vēlēšanas vīrusa COVID-19 izraisītas ārkārtējas situācijas apstākļos, kā arī par vairākiem scenārijiem, kā varētu notikt balsošana mājās. Pēc K. Bērziņas stāstītā šie jautājumi ir pārrunāti arī CVK sēdē.
Valsts prezidents uzsvēra: “Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ir jānorit augstā līmenī, ievērojot aktuālos veselības piesardzības pasākumus, kā arī garantējot pēc iespējas plašas vēlētāju iesaistes iespējas.” E. Levits pauda pārliecību, ka plānotajās kārtējās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā noteikti nepieciešams tiešsaistes vēlētāju reģistrs un politiķiem ir jāatvēl tam nepieciešamie līdzekļi. Valsts prezidents aicina politisko partiju pārstāvjus izskatīt iespēju atvēlēt līdzekļus, lai nodrošinātu balsošanu jebkurā vēlēšanu iecirknī arī ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās.
Pārrunājot vēlēšanu organizēšanas politiku ilgtermiņā, Valsts prezidents izteica viedokli, ka “izpildvarai būtu jāuzņemas atbildība par vēlēšanu organizēšanas politikas virzību un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu vēlēšanu procesa organizēšanai, nodalot to no CVK funkcijām, kas paturētu neatkarības principa garantēšanu vēlēšanās”.
