Eiropas dienā, 9. maijā, Romā Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze apmeklēja Eiropas Savienības un Svētā Krēsla attiecību piecdesmitgadei veltīto Svēto Misi Laterāna bazilikā un Latvijas vēstniecības pie Svētā Krēsla rīkoto svinīgo pasākumu Santi Quattro Coronati bazilikā par godu Eiropas Savienības–Svētā Krēsla attiecību piecdesmitgadei un Latvijas–Svētā Krēsla attiecību simtgadei.
Uzrunājot klātesošos Santi Quattro Coronati bazilikā, Valsts prezidents norādīja, ka šodien ir trīskāršas svinības – Eiropas diena, Mātes diena un Svētā Krēsla un Latvijas Republikas diplomātisko attiecību dibināšanas simtā gadadiena. Valsts prezidents atgādināja, ka, līdzko Svētais Krēsls bija atzinis Latvijas Republikas dibināšanu, 1921. gada 10. jūnijā valstu starpā tika nodibinātas diplomātiskās attiecībās, tomēr Svētais Krēsls, izvērtējot situāciju, attiecības ar Latvijas Republiku jau izveidoja pirms tās proklamēšanas – 1918. gada septembrī, kad tika atjaunota Rīgas diecēzes darbība mūsu valsts pašreizējās robežās. “Rietumeiropeiskās piederības skaidra apzināšanās ļāva mums vieglāk pārdzīvot padomju okupācijas gadus un pirms 30 gadiem deva apņēmību atgūt savu brīvību. Mēs zinājām, ka mums būs atbalsts, jo arī Svētais Krēsls nekad nebija atzinis Latvijas padomju okupāciju par likumīgu. 1983. gadā latviešu mācītājs Julijans Vaivods kļuva par pirmo baltiešu kardinālu, un viņa konsekrēšana bīskapa kārtā notika tieši šeit, Santi Quattro Coronati bazilikā,” uzrunā teica E. Levits.
Valsts prezidents pieminēja arī Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā 1993. gadā un pāvesta Franciska vizīti 2018. gadā: “Padomju Savienībai brūkot, baznīca kļuva par vienu no galvenajiem mūsu tautas un valsts politiskās atmodas un neatkarības kustības balstiem. Mēs lepojamies ar spēcīgām ekumenisma tradīcijām, kas izveidojušās Latvijā. Kristīgo organizāciju un tradicionālo konfesiju starpā valda atzīstams biedriskums, un tām ir labas darba attiecības ar valsts pārvaldes resoriem. Uzskatu, ka tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ pāvesta vizīte mūsu zemē, kur katoļticīgie nebūt neveido lielāko masu, tika uztverta ar tādu sirsnību.”
Uzrunā E. Levits pauda prieku par iespēju jau rīt, 10. maijā, tikties ar Viņa Svētību, kad plānots pārrunāt arī tādus tematus kā mūsdienu sabiedrības noturība. “Sabiedrībai ir akūti jautājumi, ko risināt, – runa nav tikai par pandēmiju, bet arī straujo tehnoloģiju progresu, kas ienāk mūsu dzīvēs, un sociālo tīklu maldinošo vilinājumu. Baznīca to risināšanā varētu kalpot par morāles un iedvesmas avotu, kas mudina rīkoties pareizi,” uzsvēra Valsts prezidents.
Noslēgumā Valsts prezidents atzīmēja, ka “Vatikānu par īpašu padara ne tikai tā reliģiskā ietekme, bet arī tas, ka, neskatoties uz mazajiem izmēriem, tā ir valsts, kas veiksmīgi darbojas un veido procesus visā pasaulē, kas, protams, vieš lielas cerības tādās valstīs kā Latvija”.
Santi Quattro Coronati bazilika ir viens no senākajiem dievnamiem Romā. Dievnams, kas atrodas starp Kolizeju un Laterāna baziliku uz tāda paša nosaukuma ielas, pa kuru kādreiz virzījās pontifikālās procesijas, bija kardināla Julijana Vaivoda titulārbaznīca. Līdz ar to Santi Quattro Coronati bazilika kalpoja un joprojām kalpo par garīga veida saikni starp baznīcu Romā un baznīcu Latvijā, un tika izvēlēta par sava veida Latvijas pārstāvniecību dienās, kad Romā tiek atzīmēta 50. gadskārta kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Eiropas Savienību un Svēto Krēslu.